Esot Somijā, Haminas pilsētā dzirdēju teiksmu par Haminas dārznieku.Viņš savā laikā no kādas Tukuma muižas adots zviedru augstmanim par dārznieka palīgu.
Ķeizerienei ,esot Haminā uz miera sarunām ar Zviedrijas karali , iepatikušās skaistās puķu kompozīcijas.Staltais jauneklis-puķu puisis , ar savu daudzo valodu prasmi ,gudrību un galantumu tā iepaticcies carienei, ka tā dāvājusi tam brīvību,iespēju mācīties Pēterburgā un dižciltību.
Tīri nejauši es te Tukumā uzzināju kādu neparastu stāstu, kas saistīja Haminas dārznieku ar Tukuma baznīcas gaili un tur apglabātajiem ticīgajiem.
Biju apsēdies Tukuma Brīvības laukumā uz soliņa blakus sirmai kundzei. Saruna par Tukuma skaistajām rozēm pārmetās uz Tukuma Evanģēliski luteriskās baznīcas torņa gaili.Tukuma baznīca celta 325 gadus atpakaļ. Tornis uzcelts tikai 1754 gadā.
Ieminējos,ka Somijā uz Lutera baznīcas torņiem gaiļi nestāvot. Gaiļi uz Rīgas baznīcu smailēm esot uzlikti tāpēc,ka savā laikā tie ar dziedāšanu sacēluši trauksmi un izglābuši pilsētu no ienaidnieka, kas tumsas aizsegā gribējis to ieņemt.
Rigai, kā ostas un kuģošanas pilsētai esot bijis svarīgi lai tie rādītu arī vēja virzienu.Tā burinieki jau laikus zinājuši kā buras sakārtot vējam.
Tukuma baznīcas gailis nemaz neesot tik vecs. No vara kalts,tas stāvot tornī tikai 90 gadus.Piemēram ,Sātu baznīcas gailis nostāvējis tornī 234 gadus.Tomēr tas ,neesot bijis tāds,kā pieņemts, jo taisīts no tērauda. Tie ir smagi un grūtāk pārklājami ar zeltījumu.
Kopš hercoga Jēkaba laikiem, kas uzcēlis Tukumā vara cepli un misiņa lietuvi, Tukumnieki adzīstot tikai vara gaiļus.
Mūsu baznīca ,savā ziņā esot bagāta.Jo ne katra maza baznīca varot lepoties ar četriem vitrāžas logiem. Tos savi pilsētai un baznīcai dāvājuši 1934- 1936 gadā Tukuma turīgie draudzes locekļi.
Esot arī cits iemesls,kāpēc gaiļi likti uz baznīcu torņiem,turpināja iesākto sarunu kundze. Latviešiem gailis esot bijis gaismas un šķīstības nesējs pret mošķiem. Jo līdz ar sauli nācis gals pesteļu un nelabo spēkam. Ir jāzin,ka tikai vesels un spēcīgs gailis esot dzirdams tālu. Rātes un baznīckungi esot sekojuši lai torņos esošie gaiļi vienmēr būtu labā stāvoklī. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Tukumnieki pieļauj, ka viņu baznīcas tornī stāv sašauts gailis un krusts.Vēju tas nerādot un sargājošais spēks arī esot vājšs.
Daudzi jaunie tukumnieki šodien nezin,ka savā laikā draudzes locekļi pēc aiziešanas glabāti baznīcas velvēs,pagrabos un pagalmos. Pavisam nesen, ceļot jaunu šķūni malkai,Tukuma baznīcas teritorijā uzdūrušies lielam krājumam aigājēju kauliem.Atbraukuši pat zinātnieki no Rīgas šos kaulus pirms pārabēdīšanas pētīt.
Gaiļi tad kalpojuši arī mirušo sargāšanai. Jo mošķi vienmēr kārojuši pēc aizgājēju veselajiem ķermeņiem. Torņa gaiļi pirmie saskatījuši austošās saules starus un likuši apkārtnes gaiļiem kliegt pa visu pilsētu un pagastu uz nebēdu.
Tas tomēr nevarēja mazināt kādu problēmu. Baznīca esot smirdējusi no mirušo trūdiem. Galu šim ieradumam esot pielicis jaunais dārznieks. Ziemā pēc ciemošanās Tukumā, tas pēc carienes Katrīnas pavēles ieradies pie viņas.Tajā laikā tā īslaicīgi bija ieradusies Rīgā. Sajutusi salkano smaku puiša kažokādās un redzējusi viņa bālum,tā jautājusi par iemesliem. Jauneklis sūdzējies par Tukuma baznīcas smārdu un tā izsauktajām galvas sāpēm.
Ķeizariene tūlīt likusi rakstīt ukazu, kas visā impērijā turpmāk aizliedz mirušos glabāt baznīcas telpās un tās teritorijā.Jebkuras kapsētas esot jātaisot tālu aiz pilsētas robežām.
Tukumniekiem Katrīna dāvājusi pilsētas tiesības un privilēģijas.
Laikam tāpēc Tukumā ir Katrīnas laukums un tiek stādītas rozes, savu stāstu pabeidza kundze.
Tukums, 27.08.2012.g.
Leons Stiprais.
pavisam samaisīja Dievu ar pagānu dieviņiem, sargiem un visvisādiem meža rūķīšiem! Mums cilvēkiem tas var likties interesanti, bet zinu ka pats Dievs nav sajūsma par to, ka mēs Viņa telpās lietojam pagānu ticības. Kas Dievam kopīgs ar dēmonisko darbību? Ja Dievs saka, ka mums nedrīkst būt citu dievu, gan viņš taču sev pretī nerunās.
Tā jau rakstiņš interesants, īpaši, ja pats ir redzējis gan Haminas pilsētiņu gan Tukumu. Ieteiktu autoram atcerēties, ka komatu liek pēc vārda, nevis pirms tā.
Interesants, pamācošs stāsts caurauststs ar tautas gudrību.
Paldies avīzei un autoram par pozitīvu lāsi mūsdienu negatīvisma
plūsmā.
Interesants pastāsts, taču galīgi garām! 1.Gaiļi luterāņu baznīcas torņos ir ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Igaunijā, šķiet, ka arī Zviedrijā. Nevaru atcerēties, kaut gan esmu bijis kādreizējā mūsu kungu zemē vairākkārt. Gailim nav nekāda sakara ar mošķiem, bet gan ar luterticību! 2. Mūsu (luterticīgo vācu draudžu) baznīcās glabāja vācu baronus, grāfus, firstus un hercogus. Neviens latvietis (sinonīms- zemnieks) nav apglabāts baznīcā, tātad arī latviešu gailim tur nebija ko darīt.
Skaists stāsts, bet absolūti nekā no patiesības.