Pirms apmēram viena gada Latvijas iedzīvotājiem kļuva pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības daudzdzīvokļu ēku siltināšanai. Programma ir unikāla ar to, ka ieguvējs no tās var būt katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs personīgi – gan samazinot siltuma rēķinus, gan uzlabojot savu mājokli.
Sākotnēji, analizējot riskus, kas varētu rasties, māju siltināšanas programmas realizēšanā, konstatējam, ka problēmas varētu būt daudzas – gan līdzfinansējuma trūkums no banku puses, gan celtnieku pieredze šāda apmēra projektu veikšanā. Tomēr gandrīz neviens nespēja iedomāties, ka galvenais šķērslis māju siltināšanai būs iedzīvotāju nespēja uzticēties saviem līdzcilvēkiem un kaimiņiem.
Nav noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāji jau sen ir zaudējuši uzticību politiķiem, kur bieži vien sola vienu, bet rīkojas pavisam pretēji. Man pašam pārsteigumu sagādāja tas, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzticas arī saviem kaimiņiem, meklējot slēptus nodomus, sazvērestības un krāpšanu.
Lai Latvija spētu sasniegt lielus mērķus, vispirms ir jāsāk mazināt šo neuzticēšanās gaisotni starp līdzcilvēkiem. Ja mēs nespēsim vienoties par šādām, salīdzinoši nelielām un praktiskām lietām, panākt vienošanos par Latvijas attīstības ilgtermiņa mērķiem būs vēl grūtāk.
Es apzinos, ka politiķiem uzticības reitings sabiedrībā ir ļoti zems un bieži vien sabiedrība politiķa sacīto uztver kā brīdinājumu darboties tieši pretēji, turklāt vārdi nekad nepārliecina tā, kā tas iespējams ar labi padarītu darbu.
Zinot, ka vienmēr vieglāk ir atrast iemeslus, lai nedarītu, atliktu, vai nogaidītu, īpaši gribētu paslavēt tos – vairāk kā 150 daudzdzīvokļu māju īpašniekus, kuri ir uzdrīkstējušies, noticējuši saviem spēkiem un Latviju sākuši mainīt, vienojoties ar cilvēkiem sev līdzās un sakārtojot savas mājas. Ticu, ka šo cilvēku piemēram sekos vēl daudzi citi.
Dienas mediji solīja, ka portālos tiks publicēti vien tādi politiķi, kuri atklās savu identitāti, norādot politisko piederību. Izskatās, ka uz "Vienotības" pārstāvjiem šī norma neattiecas!