Latvijā tuvojas kārtējās vēlēšanas, un kārtējo reizi tiek aktualizēts tā dēvētais Krievijas jautājums. Labējie politiķi sacenšas par to, kurš spēs izrādīt noraidošāku un skeptiskāku attieksmi pret Latvijas Austrumu kaimiņu un vienlaikus arī vienu no lielākajām pasaules valstīm. Bet kas mums, Latvijas iedzīvotājiem, no tā?
Tāda sajūta, ka nacionālisti ikkatram politiķim paģērē kļūt par vēsturnieku un paust skaidru traktējumu ikvienā Latvijas un Krievijas savstarpējās vēstures jautājumā. Tajā pašā laikā vēsturnieki iztikas nodrošināšanai nereti dodas uz ārvalstīm pelnīt maizīti, bet pašu valsti vada maiznieki (lasi: biznesmeņi). Kamēr ļaužu prāti aizņemti ar vēsturi, aktuālo politiku savās interesēs bīda īpaši veikli ļautiņi no naudīgajām aprindām. Tā sacīt – suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Nereti veiklākajiem no rējējiem, kuri atklāti aicina Latviju nesadarboties ar lielāko no kaimiņvalstīm un ignorēt vienu no lielākajiem noieta tirgiem pasaulē, rokas paspiež un pa plecu pasit arī mūsu sadarbības partneri no citām Rietumvalstīm. Tiesa, tie paši rokas spiedēji un pa plecu pasitēji ir vieni no pirmajiem rindā, lai atvērtu savu valstu uzņēmējiem plašo Krievzemes tirgu un tādējādi veicinātu pašu zemes un iedzīvotāju labklājību. Jo mazāk pašu ļaudīm konkurentu, jo labāk. Izskatās, ka Latvijas valdošie politiķi jau nez kuru gadu uzķeras uz šī āķa. Pietiek!
Latvijai ir paveicies ģeogrāfisko novietojumu Baltijas jūras krastā starp Rietumeiropas un Krievijas tirgiem. Daudzas pasaules valstis var pamatoti mūs apskaust par šādu mātes dabas sniegtu iespēju attīstīties un dzīvot labklājībā. To būtu grēks neizmantot. Ja runājam par sarežģīto vēsturi, tad – kurai valstij gan tādas nav. Vienreiz nepieciešams pārvarēt senās domstarpības un nesaskaņas labākas rītdienas vārdā, jo patiesība ir vienkārša – ar vakar izlietu zupu rīt paēdis nebūsi!
Kā piemērs mums varētu kalpot Somija, kas Ziemas kara laikā ne vien zaudēja 11% jeb 40 000 km2 valsts teritorijas un tūkstošiem pilsoņu dzīvību, bet arī palika ar virkni kara aviācijas sagrautu pilsētu. Somi ir spējuši nolikt malā vecās nesaskaņas un tagad ir vieni no nozīmīgākajiem Krievijas tirdzniecības partneriem, kaimiņvalstī veiksmīgi realizējot savu uzņēmumu produkciju. Vēl vairāk – Somija kļuvusi par lielāko Krievijas interešu lobiju un advokātu Eiropas Savienībā, aicinot ieviest savstarpēju bezvīzu režīmu. Somiem nozīmīgāk par vēstures domstarpībām ir pašu iedzīvotāju labklājība un valsts izaugsme.
Arī Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļš ved caur eksporta veicināšanu kā uz Eiropas valstīm, tā arī Krieviju. Sekosim Somijas piemēram un veidosim atvērtas, draudzīgas attiecības ar visām mūsu kaimiņvalstīm, veicinot pašu labklājību un stabilitāti.
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks