Kādā no pēdējām februāra dienām noguris nācu no šīs strādīgās un savdabīgās tautas valodas kursiem. Uzmanību pievērsa gar ietves malām sastājušies bērni, garāmgājēji un sievietes. Visas pazīmes, man pieredzējušajam fotogrāfam, liecināja, ka gaidāms kāds sabiedriski svarīgs pasākums. Par laimi līdzi bija Canon ziepnīcas fotoaparāts.
Un tur jau viņi brauca. Trīs lielas kravas mašīnas ar dzeltenajām bākugunīm. Kravas kastē pilns ar skolēniem maskās, taurēm, bungām un groziņiem rokās. Riekšavām, ik pa brīdim, uz gaidītāju galvām nobira konfekšu lietus. Vēlāk uzzināju, ka tā tiek atzīmēta skolas mācību stundu beigšanas diena. Somi no seniem, seniem laikiem tic, ka pasniegtais ziedojums un laba doma par tās devēju, palīdzēs viņiem uzsākatajā pasākumā. Šodien tas ir transformējies – ziedot pirms gaidāmajiem vidusskolas beigšanas eksāmeniem. Tas somiem ir svarīgs notikums. jo vidusskolas eksāmeni faktiski ir augstkolas iestāšanās eksāmens un studenta nosaukuma iegūšana. To atzīmē ar speciālas baltas naģenes piešķiršanu, kas nēsājama visu mūžu. Šo cepuri visi somi uzliek galvā 1. maija svētkos. Paralēli viduskolai eksistē amatvidusskolas. To beidzējiem arī izdod cepures bet ar pušķi, kas aukliņā nokarājas auss augstumā.
Konfektes pēc kāda laika salasīju pa sniega kupenām. Lai mans lasītājs tās ja ne nogaršotu, tad vismaz redzētu. Konfekšu diena ir kā prelūdija 1. maija svinībām. Šajā maija dienā visā valstī tiek izkārti karogi. Šādas karogu dienas somiem ir pavisam 16. un neviena no tām nav sēru diena! Kaut gan Somijas vēsturē ir ļoti traģiskas dienas.
Tālajā 1918. gadā Somijā plosījās asiņains pilsoņu karš. Bez žēlastības tika nošauti pat tautas rakstnieki – par mēģinājumu ieviest murgainās K. Marksa un Ļeņina utopijas. Nesenajā 1939. – 1945. gada karā somi zaudēja deviņdesmit tūkstošus kritušajos un bezvēsts pazudušajos. Somi viņus piemin un lepojas ,bet atpakaļ neskatās. Piecas no karogu dienām veltītas somu rakstniekiem, dzejniekiem un apgaismotājiem. Zināšanai pieminēšu, ka karoga dienas veltītas arī Kara veterāniem, Mātes dienai, Kritušo piemiņas dienai, Zviedru dienai, kā arī Kalevallai jeb somu kultūras dienai. Vēl ir Armijas karoga diena un 6. decembrī Neatkarības diena.
Turpinot par saldumiem, daudzas svētku dienas, ir saistītas ar sevišķu ēdienu un gardumu pasniegšanu. Tāpat kā latviešiem sevišķi ēdieni ir Ziemassvētkos. Bez piparkūkām, ir rukša šķiņķis. Vēl sacepumi no burkāniem un kāļiem. Arī kaut kas līdzīgs vinegretam, bet ar putukrējumu! Jāņos alus, desiņas un grilēta gaļa. Sevišķie ēdieni piedod gaidīšanas un svētku noskaņu. Piemēram, dzejnieka J. L. Rudenberga dienā bez karogu pacelšanas visā Somijā ēd viņa iemīļoto keksu. Somi viņu sauc par Runebergin tortut. Viņš to cepa no panētiem grauzdiņiem, virsū lika putukrējumu un ogu ievārījumu. Pēc formas tā atgādināja parastu krūzīti. Saulstāvju jeb pankūku svētdienā somi mielojas ar bulciņu, kurai zem nogrieztās cepurītes ir putu krējums un ievārījums. To mīļi sauc par laskiais pulla. Pulla nozīme bulciņa. laskiais – laisties. Šajā diena daudz jālaižas no kalniņiem ar ragaviņām. Runājot par delikatesēm, varētu pieminēt ovālas maizītes –groziņus ar kartupeļu vai rīsu pildījumu. Tie lepni tiek saukti par karlajan piirakka jeb karēļu pīrāgu. Pie tam ar rīsu pildījumu skaitās lepnāk, jo rīsi tika vesti no tālām un eksotiskām zemēm.
Protams veikalos var nopirkt visus tos pašus saldumus, kas ir Latvijā. Pat vācu un latviešu gotiņas. Tomēr tas nemaina somu tautas vēlmi saglabāt tradīcijas un sevišķo gardumu burvību.
Hamina, 8. 04. 2011.g.
Ar cieņu Leons Stiprais
Jā, tieši tā! Man arī patīk ideja pasniegt speciālus ēdienus saistītus ar šo jeb šito svētku dienu! Tas to padara par īpašu un vienreizēju. Vēl taču somiem ir tāds deserts no rudziem, kuru pasniedz uz Lieldienaam – mämmi. Izskatās ne īpaši ēstgribu rosinoši, un pat daudziem somiem tas negaršo nemaz! Man tomēr iepatikās saldā, bet tomēr rūgtā garša. Desertam jāpielej pienu, kas mīkstina garšu.