Apsekojot darba vietas un veicot tajās darba vides risku faktoru novērtēšanu, uzmanība tiek vērsta arī uz darba vietās izvietotajiem informatīvajiem materiāliem. Lielākoties tās ir darba drošības zīmes, kas atrodas gan darba zonās, gan uz ražošanas iekārtām uzņēmuma teritorijā. Uzstādot drošības zīmes darba vietās, tiek īstenoti pasākumi nodarbināto aizsardzībai pret kaitīgajiem darba vides riska faktoriem, tādējādi novēršot iespējamos nelaimes gadījumu cēloņus un informējot par apstākļiem, kas tieši ietekmē nodarbināto drošību un veselību.
Aktuāls ir jautājums par drošības zīmju izvietošanas un uzstādīšanas vietām, jo daudz darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu to uztver neapdomīgi, pat vieglprātīgi. Proti, drošības zīmes netiek uzstādītas paaugstinātā trokšņa vai ķīmisko vielu iedarbības vietās, kā arī zonās, kur darbs tiek veikts ar stacionārajām iekārtām, pacēlājiem.
Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.400 „Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” norādīts, ka drošības zīme ir „uz konkrētu objektu, darbību vai situāciju attiecināma zīme, signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības informāciju darba vietā”. Sniegtā atsauce uz otrā punkta noteikumiem demonstrē, ka drošības zīmes ir uzstādāmas konkrētos objektos, t.i., darba vietās, nevis darba zonās.
Darba vietās pēc situācijas uzstāda aizlieguma, rīkojuma, brīdinājuma, pirmās palīdzības, evakuācijas un ugunsdrošības zīmes, kā arī signālkrāsojumus. Vērtējot drošības zīmju nozīmību, tās nedrīkstētu izmantot kā vispārēju simbolu kopējās darba telpas apzīmēšanai, piemēram, uzstādot tās ražošanas zonā pie koridoru sienām vai uz būvkonstrukcijām tālu no darba izpildes vietām.
Lai arī drošības zīmju uzstādīšanai ir vienots mērķis, to izvietojums katrā darba vietā atšķiras, tāpat dažādas ir to pielietojuma nozīmes. Tādējādi ražošanas uzņēmumos, kur vienā telpā atrodas vairākas darba vietas, drošības zīmes jāuzstāda tajās, kur ar darba aizsardzības pasākumiem nav iespējams ierobežot vai samazināt kaitīgo riska faktoru iedarbību. Šādu darba vietu vides riska faktorus nepieciešams izvērtēt, jo īpaši ņemot vērā darba izpildes laiku un bīstamību, piemēram, darbs ar celšanas iekārtām, pie stacionārās urbjmašīnas vai slīpripas, kā arī citām ražošanā izmantojamām iekārtām.
Uzstādot drošības zīmes bīstamajās darba vietās, nodarbinātie tiek informēti par rīcību ne tikai darba uzsākšanas brīdī, bet arī darba laikā. Tas nozīmē, ka izvietoto drošības zīmju prasības attiecas uz viesiem nodarbinātajiem, kuri strādā konkrētajā darba vietā. Kā uzskatāmu piemēru var minēt darbu pie slīpripas – nosakot darba vides riska faktorus, veicot slīpēšanas darbus, atzīmējama arī šķembu veidošanās no apstrādājamā materiāla, kas var nokļūt nodarbināto acīs. Lai novērstu nelaimes gadījuma iespējamo risku, darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam šajā vietā noteikti jāuzstāda rīkojuma zīme par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darba laikā. Drošības zīmes darba vietā uzstāda pie iekārtas vai uz tās piemērotā augstumā, proti, nodarbinātā redzes laukā.
Drošības zīmju izvietošana uz iekārtām vairāk attiecināma uz mobilo darba aprīkojumu, kuru lietojot, uz nodarbinātajiem attiecas tie paši noteikumi, kas ievērojami pie stacionārajam iekārtām.
Nedaudz atšķirīgi ir drošības zīmju izvietošanas noteikumi būvniecības objektos un bīstamo vielu uzglabāšanas vietās. Proti, būvniecības objekti pēc sava raksturojuma ir slēgta teritorija, kurā tiek veikti būvdarbi dažādos ciklos. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” darba drošības zīmes tiek izvietotas pie būvobjekta teritorijas un būvobjektā, tādējādi galvenais būvuzņēmējs informē nodarbinātos un citas personas par aizsardzības pasākumiem bīstamo darba vides faktoru ierobežošanā, kā arī sniedz informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā, tostarp norādes uz evakuācijas izejām. Papildu informācija par būvlaukuma teritorijā izvietotajām drošības zīmēm, materiālu izvietošanas laukumiem, transporta un gājēju ceļiem un iekārtu uzstādīšanas vietām tiek uzrādīta, sastādot darba aizsardzības plānu.
Tāpat objekta vai telpu apzīmējumam ar drošības zīmēm ir liela nozīme bīstamo vielu uzglabāšanā. Telpas vai darba zonas, kurās tiek novietoti vai uzglabāti liela daudzuma ķīmisko vielu maisījumi, apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm, kam jābūt izvietotām vielu uzglabāšanas teritorijā vai arī uzstādītām uz noliktavu durvīm.
Darba devējam, īstenojot pasākumus drošības zīmju izvietošanā un uzturēšanā, jāņem vērā arī noteiktā atbildība par nodarbināto iepazīstināšanu ar to nozīmi, kā arī instruktāžu drošības zīmju lietošanā. Noteikta veida apmācības var veikt visam nodarbināto kolektīvam vienlaicīgi, katrai nodarbināto grupai atsevišķi, kā arī individuāli apmācot katru nodarbināto. Instruktāžu par drošības zīmju lietošanu var veikt arī darba devēja norīkots darba aizsardzības speciālists, kompetentā institūcija vai kompetentais speciālists darba aizsardzībā uz noslēgtā līguma pamata. Apmācības par drošības zīmju lietošanu tiek reģistrētas darba vietas instruktāžas žurnālā vai atsevišķā apmācības protokolā.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2, kā arī zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu agris@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.