Ēkas būvniecība un cita veida būvdarbi, tai skaitā zemes darbi, ir saistīti ar paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai. Nereti nodarbinātie darbu veic, pielietojot fizisku spēku, strādājot augstumā vai tranšejās, kā arī tehnikas tuvumā, tādējādi pastāvošie darba vides riska faktori ne vien ietekmē darba izpildes kvalitāti, bet arī nodarbināto veselību. Risinot nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumus, ir jāapzinās šo risku negatīvā ietekme un bīstamās sekas, tostarp jāņem vērā apsvērums, ka būvobjektos ikkatrs neievērotais drošības pasākums var novest pie nelaimes gadījumiem darbā. Ar šiem darba vides riska faktoriem darba devējam vienlīdz stipri vajadzētu cīnīties kā būvdarbu sagatavošanas stadijā, tā arī to izpildes laikā.
Saskaņā ar Būvniecības likuma terminu skaidrojumu 1.pantā būvdarbi ir „būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana”. Savukārt darba aizsardzības prasību ievērošana ir viena no būvniecības procesa sastāvdaļām, kas nodrošina sekmīgu un drošu būvdarbu izpildes gaitu.
Īstenojot darba aizsardzības pasākumus būvobjektā, darba devējam jāievēro noteiktās darba aizsardzības prasības, kas attiecināmas uz darba vietu izveidošanu, darba vides risku novērtēšanu un nodarbināto veselības aizsardzību. Organizējot darba vides iekšējās uzraudzības pasākumus, darba devējs ievēro Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” un darba vides risku novērtēšanu veic gadījumos, kas minēti 18.pāntā, proti, ne retāk kā reizi gadā, kā arī:
• praktiski uzsākot citu darbības veidu;
• ja ir radušās pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta);
• ja konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
• ja noticis nelaimes gadījums darbā.
Nosauktās prasības attiecināmas uz būvniecības cikliem, kuros ir mainīgi darba apstākļi. Tāpat darba devējam ir pienākums veikt darba vides risku novērtējumu un reģistrēt tos, kuri ietekmē nodarbināto drošību un veselību (noteikumu Nr.660 1.pielikums).
Būtiskākie darba vides riska faktori, kuri sastopami būvdarbu izpildes procesos, ir paaugstināts troksnis, visa ķermeņa vai atsevišķu ķermeņa daļu vibrācija, mikroklimats (caurvējš, darbs āra apstākļos), fiziskā slodze un smagumu pārvietošana, monotons darbs un kustības, kā arī ilgstoša atrašanās piespiedu pozās (stāvus, tupus, sēdus, saliecoties). Līdztekus jāmin darba laiks, saskarsme ar dažādiem materiāliem un smakām (krāsas, lakas, betona saistvielas, silīcija dioksīds, azbesta putekļi), ērces un insekti, dažādi mikroorganismi un vīrusi, kā arī darba aprīkojuma izmantošana, darbs augstumā, transporta līdzekļu vadīšana, ugunsdrošības noteikumu ievērošana u.c.
Nodrošinot darba vides pārbaudes un darba vides risku faktoru uzskaiti, darba devējs iegūst rezultātus ne vien par konkrētās darba vides apstākļiem, bet arī saistošajām nodarbināto veselības pārbaudēm. Lai iespējami agrīnā stadijā novērstu potenciālos veselības traucējumus, darba devēja pienākums ir regulāri organizēt nodarbināto obligātās veselības pārbaudes (MK noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”).
Nosūtot darbinieku uz veselības pārbaudi, darba devējs nodarbinātajam izsniedz veselības pārbaudes karti divos eksemplāros, kurā norādīta informācija par darba vidē pastāvošajiem un veselībai kaitīgajiem faktoriem vai darbu īpašos apstākļos. Gadījumos, kad nodarbinātais darbu veic augstumā, obligātās veselības pārbaudes (OVP) kartē būtu jāmin tikai viens no faktoru tabulā uzrādītajiem īpašiem darba vides apstākļiem. Tas nozīmē, ka darba devējs pēc sastādītā darba vides risku novērtējuma pārskata ņem vērā arī darba izpildes ekspozīcijas laiku. Piemēram, ja nodarbinātais vienu dienu darbu veic uz pieslienamām kāpnēm, bet divas dienas uz sastatnēm augstāk par 5m no grunts, tad OVP kartē raksta lielāko iedarbības rādītāju. Līdz ar to tiek iegūts viens īpašās vides apstāklis, kas aizstāj pārējos īpašos apstākļus, kuri ir saistoši, bet ar zemāku varbūtību un sekām.
Vienlīdz, organizējot darba aizsardzības pasākumus būvobjektā, darba devējam jāņem vērā noteiktās prasības, kas minētas MK noteikumos Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”, MK noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi”, kā arī MK noteikumi Nr.526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā” un citi.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2, kā arī zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu agris@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.
Bieži vēroju Tukuma strādniekus. Diemžēl, nākas secināt, ka darba aizsardzība ir ļoti zemā līmenī. Mēs ražojam nākošos hroniskos slimniekus. Viņus nāksies uzturēt nodokļu maksātājiem.Tās ir sekas zemai veselības saglabāšanas izglītībai . Arī inženieri un darba drošības inspekcijas strādā slikti.
Diemžēl darba drošība celtnieku vidū ir gaužām zema. Redzot strādniekus izkāpjam, vai veļoties ārā no mašīnas, kad tiek atvesti no kāda objekta, ir baisa sajūta, vai tiešām darba devēji to visu neredz!!! Cik maz ir vajadzīgs, lai notiktu kādas traumas, un vēl algas aploksnēs…
Varu tikai piekrist par darba drošības zemo līmeni. Tukumā pašā centrā remontē aptieku, arī tie vīri dzer uz nebēdu, karsts laiks arī šos nebaida.