Premjera Dombrovska vadībā strādā pēc kārtas jau otrā valdība un visticamāk drīz sagaidīsim viņa premjerēšanas otro gadadienu. Lai arī premjera nostrādātais laiks nav mērāms daudzu gadu garumā, jau atkārtoti esam sastapušies ar nopietniem meliem valdības vīru un sievu izpildījumā saviem darba devējiem – Latvijas vēlētājiem.
Mums tika solīts nesamazināt pensijas pēc pašvaldību vēlēšanām pagājušajā gadā, bet tikām smagi apkrāpti. Vēl dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām atminos, kā dažas sastaptās kundzes gados sacīja, ka tik izskatīgs puisis kā Dombrovskis, taču nemelošot divreiz. Savu nodarījumu pēc Satversmes tiesas lēmuma esot sapratis un skaidrs, ka tas vairs neatkārtosies.
Sākot veidot 2011. gada budžetu jau pēc parlamenta vēlēšanām no valdošajiem politiķiem saņēmām solījumu, ka valsts budžeta konsolidācija tikai par 1/3 notikšot uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, bet lauvas tiesu ietaupījumu – 2/3 – gūsim uz valsts izdevumu samazinājuma rēķina, veicot budžeta iestāžu funkciju izvērtējumu un likvidējot to pārklāšanos. Realitātē Saeimai iesniegtajā valsts budžeta projektā 2/3 konsolidācijas pasākumu paredzētas, paaugstinot nodokļus, nevis mazinot birokrātijas tēriņus, un pasliktinot jau tā neapskaužamos sadzīves apstākļus vairumam Latvijas iedzīvotāju. Vēl vairāk finanšu ministrs Vilks paziņojis, ka solījumiem lielāku budžeta konsolidāciju veikt izdevumu daļā nebija pamata. Faktiski, kārtējo reizi Dombrovska vadītā valdība mūs ir prasti apkrāpusi.
Šobrīd viens no aktuālajiem premjera Dombrovska solījumiem ir pēc Latvijas atgūšanās no ekonomiskās krīzes atgriezt pilnā apmērā pensiju otrajā līmenī pašlaik samazināto iemaksu likmju starpību. Tā kā šīs iemaksas paredzētas nākotnes pensiju apjoma garantēšanai, tās ir būtiskas ikviena šodienas strādājošā vecumdienu nodrošināšanai. Diemžēl Dombrovskis kārtējo reizi dod solījumu, par kura izpildi rodas šaubas.
Domājams, nav pārāk daudz politiskās dzīves sekotāju, kuri no sirds ticētu Dombrovska valdības spējai nostrādāt ilgāk par gadu, kur nu vēl līdz laikam, kad valdības vadītājs sola atgriezt pensiju otrajā līmenī samazināto iemaksu likmju starpību. Šis solījums atgādina savulaik Tautas partijas solīto astoņu gadu laikā panākt, ka katra Latvijas ģimene spēs atļauties audzināt trīs bērnus. Kopš solījuma pagājuši 12 gadi, nozīmīgs skaits mūsu valsts iedzīvotāju vairs nevar atļauties dzīvot šajā valstī pat bez bērniem un devušies labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, bet pati Tautas partija atrodas uz politiskā un ekonomiskā bankrota sliekšņa. Vai tikai līdzīgs liktenis nesagaida Dombrovska valdības dāsnos solījumus?
Šajā situācijā vēlētos redzēt valdības vadītāja valstsvīra cienīgu rīcību, panākot attiecīga memoranda izstrādi ar apņemšanos atgriezt pensiju otrajā līmenī samazināto iemaksu likmju starpību pēc Latvijas atgūšanās no ekonomiskās krīzes. Turklāt vienošanās par šāda dokumentu būtu jāpanāk starp visiem 10. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Tikai šādā gadījumā būtu iespējams Latvijas iedzīvotājiem solīt šī lēmuma īstenošanos. Citādi būs vien atkal jāuzdod jautājums par to, cik garas kājas ir meliem?
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks