Pacietīgi vērojot un analizējot tā dēvētās “Tiesiskuma koalīcijas” darbu veidojas asociācijas ar atpakaļ rāpojošiem politiskiem vēžiem uz viduslaiku cienīgu laikmetu. Šķiet, ka par valdības prioritātēm nospraustas atteikšanās no demokrātijas, izglītības un kultūras, bet sabiedrības lielākai kontrolei paredzēta tās koncentrēšana vien atsevišķās Latvijas vietās.
Izvairoties no sabiedrības dusmām par aplamiem valdošo lēmumiem nākotnē, pašlaik smalki, bet mērķtiecīgi norisinās demokrātijas ierobežošanas darbs. Vēl pirms dažiem gadiem tā dēvētās lietussargu revolūcijas dalībnieki, kuri sauca pēc tautas tiesībām kontrolēt parlamentāriešu darbu un aicināja referenduma ceļā atlaist 9. Saeimu, tagad paši raugās lai netiktu atlaisti līdzīgi saviem priekštečiem. Referenduma ierosināšanai vairs nepietiks ar 10 tūkstošiem pilsoņu gribu, kas veido nepilnu procentu no vēlētāju kopskaita, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Turpmāk būs nepieciešami piecas reizes vairāk parakstu sabiedrības iniciatīvas virzīšanai, kas jāpaveic par saviem līdzekļiem. Saprotams, ka turpmāk referendumus varēs ierosināt vai nu bagāti ļaudis vai arī neviens. Pieredzējusī politisko procesu pētniece Iveta Kažoku šo lēmumu jau nosaukusi par lielāko vilšanos Latvijas politikā.
Vienlaicīgi ar referendumu faktiskas aizliegšanas politiku “Tiesiskuma koalīcijas” izglītības ministrs jau sācis savu krusta gājienu pret izglītotu Latvijas jaunatni, nemitīgi postulējot, ka augstākā izglītība visiem būs pieejamāka, ja tā kļūs tikai un vienīgi par maksas produktu. Tā sacīt, nav ko nabagiem gudrās grāmatās degunu bāzt, citādi “Tiesiskuma koalīcija” var arī varu un ietekmi zaudēt. Jāatgādina tikai, ka pateicoties izglītotai jaunatnei mūsu valsts vēl saglabā vienu no pēdējām vietām starp pasaules 50 attīstītākajām valstīm.
Arī kulturāli ļaudis var traucēt politisko vēžu atpakaļ rāpojošajam gājienam uz viduslaikiem, tāpēc jau no valdības izveidošanas brīža par kultūras ministri ievēlēta politiķe, kura priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija izvērsusi visniknāko retoriku par iespēju ietaupīt un izvest valsti no krīzes atņemot naudu “izšķērdīgajiem” kultūras darbiniekiem – acīmredzot ar šiem nezvēriem bija domāti ļaudis, kuri ikdienā glabā un attīsta mūsu zemes un tautas kultūru. Kā nu ne – jo tumsonīgāka tauta, jo vieglāk to kā mālus mīcīt pēc savām vēlmēm un ieskatiem.
Turklāt lai tos pašus būtu vieglāk kontrolēt, Labklājības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu pēc būtības iznīdēt reģionus. Kā nekā tautas pretestība kakla kungiem ne reizi vien dzimusi tieši uz laukiem. Līdzīgi kā Staļina politikas rezultātā viensētnieki piespiedu kārtā tika pārcelti uz ciemiem, nodrošinot visas sabiedrības totālu kontroli, tā tagad tiek rosināts nevis stimulēt reģionālo ekonomiku un veikt ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, bet izsniegt pārcelšanās pabalstus uz pilsētām. Sākot realizēt šādu politiku, izvēle būs pašu laucinieku vidū – vai palikt valsts aizmirstības aizaugošu lauku vidū vai arī pieņemt valdības dāvātos žēlsirdības grašus un pārvākties uz “Tiesiskuma koalīcijas” specvienību (lai atceramies kaut vai gadījumu ar Bauskas tiltu) kontrolētajām pilsētām.
Savukārt, lai audzētu paklausīgu darba masu, kam kā jaunu atmodu varētu stādīt priekšā saukli: Darbs dara brīvu!, “Tiesiskuma koalīcijas” deputāti uzsākuši debates pēc būtības par abortu aizliegumu. Raugoties no mūsdienu cilvēktiesību izpratnes viedokļa, tas skan skarbi: ne jau sievietei būs tiesības lemt pār savu ķermeni, to viņas vietā izdarīs politiķi no “Tiesiskuma koalīcijas”!
Galu galā zināma brīvība mums vēl ir palikusi. Kā pirms gada izteicās šīs valdības finanšu ministrs, tad cilvēkam pašam ir jāizvērtē, kur viņš grib dzīvot un strādāt. Valsts nevarot ar katru cilvēku iet un auklēties. Tikai es ceru, ka mēs izšķirsimies nevis par emigrāciju anglosakšu salu virzienā, bet valdošās elites nomaiņu pašu mājās, lai sāktu cilvēka cienīgu dzīvi tepat – mūsu Latvijā!
Ivars Jakovels,
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
domes loceklis