Baņķieru alkatība – galvenais krīzes cēlonis

Par krīzes cēloņiem pasaulē un Latvijā ir uzrakstīts neskaitāms daudzums mazāk vai vairāk nopietnu autoru rakstu.

 

Manuprāt, galvenie krīzes izraisītāji ir banku īpašnieki, kuri riskē ar citu cilvēku naudu. Kā zināms, bankas pašu kapitāls nevar būt mazāks par apmēram 1/10 no aktīviem. Te var lietot analoģiju no fizikas – sviras likumu. Tātad uz īsākā 1/10 sviras pleca sēž baņķieri un cenšas noturēt līdzsvarā 9/10 klientu sviras. Protams, ka tas grūti, un bieži vien beidzas ar sistēmas nestabilitāti – finanšu krīzi.

Tajā pašā laikā ir zināms, ka islāma valstu bankās par noguldījumiem nemaksā procentus un neaizdod naudu uz procentiem. Peļņu iespējams gūt tikai no reāla darba rezultātiem vai arī tirdznieciskiem darījumiem, turklāt bankas uzņemas tikpat lielu daļu atbildības kā to klienti.

Zināma līdzība ar musulmaņu bankām ir mūsu pašu krājaizdevu sabiedrībām. Arī tās var riskēt tikai ar to naudu, kas pieder īpašniekiem – krājaizdevu sabiedrības paju biedriem. Diemžēl banku lobija dēļ krājaizdevu sabiedrību darbība ir apgrūtināta birokrātisko šķēršļu un likumdošanas nepilnību rezultātā. Tā, piemēram, izņemot atsevišķus gadījumus, par krājaizdevu sabiedrības biedru nevar kļūt juridiska persona.

Tātad, lai izvairītos no banku radītām krīzēm, ir jāmaina pati banku darbības paradigma. Respektīvi, maksimāli jātuvina banku pašu kapitāla lielums piesaistāmo klientu līdzekļu apjomam. No fizikas analoģijas tas nozīmē, ka gan baņķieru, gan klientu sviras pleca lielums tuvotos 1/2. Tādējādi ievērojami samazinātos baņķieru iespējas spēlēt ar svešu naudu.

Pašlaik valstī ir 29 bankas ar neskaitāmām filiālēm un tikai 34 (pirms kara to bija 500) krājaizdevu sabiedrības. (Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.)

Manuprāt, ir nepieciešamas arī tādas finanšu iestādes, kuras darbojas gan kā bankas, gan kā krājaizdevu sabiedrības. Tas būtu iespējams, ja bankas varētu dibināt pašvaldības ar krietni mazāku kapitālu kā pašreiz – nevis pieciem miljoniem eiro, bet, piemēram, 500 tūkstošiem eiro. Tām jāpiešķir tiesības regulāri emitēt jaunas publiskas akcijas pamatkapitāla palielināšanai. Šīs akcijas būs tiesiski iegādāties visi attiecīgās pašvaldības(u) teritorijās dzīvojošie. Tādējādi daudzi pašreizējie noguldītāji varētu kļūt par šo banku īpašniekiem.

Iepriekš aprakstītās darbības veicinātu reģionu finansiālo aktivitāti un ļautu Latvijai no krīzes kārpīties laukā pašu spēkiem, nevis izmantojot «labo onkuļu» – Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības – palīdzību.

  

Aivars Punka 

Kristīgi demokrātiskā savienība – 10.Saeimas deputātu kandidāts 

Cukurkukurūzas selekcionārs 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *