Aizvadītajos gados ne reizi vien esam dzirdējuši starptautisko sadarbības partneru runas par Latviju kā ‘Baltijas tīģeri’, radot tēlainu salīdzinājumu straujajam ekonomikas izrāvienam mūsu valstī. Tiesa, šīs runas noplakušas, kopš Latvija saskārusies ar ekonomiskās lejupslīdes smagajām sekām. Uzdrošinos sacīt, ka tas ir nepamatoti, jo pēc būtības valsts politiskais kurss nav mainījies un Latvija turpina koncentrēties uz straujiem, bieži vien nepārdomātiem, tīģera cienīgiem lēcieniem (lasi: politiskiem lēmumiem).
Vēl pirms dažiem gadiem reti kurš vēlējās ieklausīties ekonomikas ekspertu brīdinošajās balsīs par strauji pieaugošajām darbaspēka izmaksām un bīstamo kredīta līdzekļu masas pieaugumu pašmāju ekonomikā. Saldākas par šiem brīdinājumiem izklausījās Ziemeļvalstu baņķieru uzslavas un komplimenti ‘Baltijas tīģerim’. Tā vietā, lai piebremzētu galvu reibinošo ekonomikas lēcienu un tolaik palielinātu nodokļu likmes, valdošie politiķi sauca ‘gāzi grīdā’. Izskanēja pat aicinājumi samazināt nodokļu slogu, lai riskanto lēcienu padarītu vēl straujāku un reibinošāku.
Netālredzīgās politikas rezultātā Latvija kļuvusi par ekonomiskās krīzes visvairāk skarto valsti Eiropā. Skarbi, bet mēs joprojām turpinām brist arvien dziļāk atpalicības purvā. Ekonomikas veicināšanas, kas nepieciešama krīzes apstākļos, vietā esam izvēlējušies tās bremzēšanas ceļu. Proti, Latvija kļuvusi par vienīgo Baltijas valsti, kas šogad ir palielinājusi nodokļu slogu, mazinot mūsu iedzīvotāju pirktspēju, kā arī Latvijā ražoto preču un pakalpojumu starptautisko konkurētspēju. ‘Tīģeris’ var “lepoties” ar augstākajām pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmēm Baltijā, kas liedz sekmīgi darboties un nodarbināt ļaudis vietējiem uzņēmumiem, bet no starptautiskajiem aizdevējiem saņemam kārtējās uzslavas un apbrīnu.
Nav brīnums, ja robežpilsētā Valkā tirgotāji slēdz ciet vienu veikalu pēc otra, bet robežas otrā pusē – Valgā – savu darbību izvērsušas tādas lielveikalu ķēdes kā “Rimi” un “Maxima”. Ja Nodarbinātības Valsts aģentūrā Jelgavas pilsētā un novadā reģistrētas 33 brīvas vakances, tad Lietuvā esošajā Šauļu rajonā brīvas ir 242 darba vietas. Turklāt runa nav par to, ka Latvijas uzņēmēji būtu kūtrāki vai mazāk spējīgi. Stāsts ir par labējo politiķu diletantismu, kā rezultātā ačgārnas nodokļu politikas ietekmē mēs tiekam grūsti arvien dziļāk bezdarba un trūkuma bezdibenī. Jāpiekrīt Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kura publiski ir atzinusi, ka Latvijā nav vērojama koncentrēšanās uz attīstību un rezultātiem, bet gan uz to, kur iegūt 50 miljonus latu.
Ar nodokļu politiku, kas atgādina apskurbuša tīģera nekoordinētus lēcienus, Latviju arī turpmāk var saukt dažādu zvēru vārdos un lišķīgi slavēt tie, kas no valdošo politiķu muļķības gūst taustāmu labumu. Patiesu cieņu citu valstu acīs mēs izpelnīsimies vien tad, kad spēsim parūpēties par saviem cilvēkiem. Aicinu ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju pieprasīt valdošajiem politiķiem līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Pareizie soļi šajā virzienā ir nodokļu sloga samazināšana, veicinot ekonomikas atdzīvošanos Latvijā.
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks