Tukuma Pils torņa, kas atrodas Brīvības laukumā 19a, jumta seguma un konstrukciju atjaunošanas darbu dēļ izstāde “Hercogistes laikazīmes Tukumā” apskatāma vēl tikai līdz šī gada 30. aprīlim. Sākot no 3. maija apmeklētājiem būs pieejams tikai Tukuma Pils torņa 1. stāvs ar ekspozīciju “Savējo stāsti, ne svešo”, kurā akcentēts novadnieka Imanta Ziedoņa mantojums dzejā un atsevišķos artefaktos.
Ivandas Spulles Meieres personālizstāde No 21. janvāra līdz 2. martam Mākslas galerijā “Durvis” skatāma Ivandas
21. janvārī 14.00 Mākslas galerijā “Durvis” (Brīvības laukumā 21, Tukumā) atklās Ivandas Spulles-Meieres personālizstādi “Atspīdēšana. Laikmeta krāsas”. Izstādē būs skatāmas grafikas, kā arī stikla un keramikas darbi.
Mākslas galerijā «Durvis» jau vairāk nekā nedēļu skatāma mākslinieku Birutas un Jāņa Roberta Jansonu darbu izstāde «Esi sveicināts, Tukums!» – zīmējumi, akvareļi un keramika. Taču viņu radošā darba sarakstā nav tikai nodošanās mākslai. Abi ir izveidojuši trīs mākslas skolas – Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā, un izaudzinājuši daudzus jo daudzus mākslas lietpratējus. Šo darbu novērtējuši gan viņu audzēkņi, gan arī valsts – 2018. gadā Biruta Jansone saņēma valsts apbalvojumu Atzinības krusts.
Šodien, 11. decembrī, Durbes pilī norisinās gadskārtējā Zelta svētdiena, ko organizē Tukuma muzejs. Balvu Tukuma muzeja Nagla šogad saņēma Ingrīda Smuškova – par sadarbību mantojuma popularizēšanā
Tukuma muzejā šonedēļ būs iespēja tikties ar māksliniekiem, kā arī notiks tradicionālā «Zelta svētdiena» Durbes pilī.
12. novembrī 12.00 notiks Tukuma Mākslas muzeja izstādes “Leonīds Āriņš. Izvēle” atklāšana. Tā ir izstāde par pretrunīgajiem procesiem Latvijas mākslā un muzeju darbībā 20. gadsimta vidū (1950-1953) un gleznotāja Leonīda Āriņa izvēli – izglābt Latvijas izcilāko mākslinieku darbus no bojāejas, riskējot ar muzeja direktora amatu un iespēju nonākt padomju varai nevēlamas personas statusā. Izstādes fundamentālie jautājumi, lai gan centrējas ap vairāk kā 70 gadus seniem notikumiem, nav zaudējuši nozīmi arī šodien. Tie aktualizē pārdomas par sabiedrības kopējām izvēlēm, kā arī katra individuālo izvēli gan miera, gan pārmaiņu laikos.
10. novembrī Durbes pilī durvis vērs vērienīga lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijā, 18.–20. gs.”. Izstāde, kura nedaudz atšķirīgā komplektācijā bija skatāma Cēsu vēstures un mākslas muzejā, tagad iekārtota Durbes pilī un tajā eksponēti grezni priekšmeti no 13 Latvijas muzejiem un 2 privātkolekcijām, to vidū daudzi ar trīs gadsimtu senu vēsturi.
Atzīmējot 30. gadadienu, kopš izveidota UNESCO programma “Pasaules atmiņa, UNESCO nedēļas ieskaņā, 2022. gada 7. oktobrī, Likteņdārza Saieta namā svinīgi atklāta pastāvīgā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, ko Tukuma muzejs veidoja sadarbībā ar desmit citiem Latvijas muzejiem, kas glabā vēstules uz bērza tāss. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss kā dokumentārā mantojuma liecība 2009. gadā ir iekļauta Latvijas nacionālajā reģistrā. Šobrīd jau uzsākts darbs pie pieteikuma sagatavošanas iekļaušanai UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Aspazijas krūšutēls ir viens no pazīstamākajiem ievērojamā tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) darbiem, kas bronzā atliets darbnīcā «FONDERIA ARTIS.G. VIGNALI& C. FIRENCE», Itālijā, 1931. gadā. Pēc savas mākslinieciskās un kultūrvēsturiskās vērtības tas ir īpaši nozīmīgs tēlniecības darbs, ko tēlnieks radījis tieši Latvijas Nacionālajam teātrim pēc tā pasūtījuma. Tukuma muzejs Aspazijas krūšutēlu ir glabājis trīs gadus un periodiski eksponējis Durbes pilī Tukumā, kur dzejniece Aspazija (Īstajā vārdā Elza Rozenberga, 1865–1943) uzturējusies 1929. gada vasarā, tikusi sirsnīgi uzņemta un no sirds aprūpēta. Lai arī Durbes pils Tukumā ir cieši saistīta ar dzejniekiem Raini un Aspaziju, tomēr jāņem vērā, ka Aspazijas krūšutēls ir speciāli radīts Nacionālajam teātrim, skaidro Tukuma muzejs.
23. aprīlī 12.00 Durbes pilī (M. Parka ielā 7, Tukumā) atklās Jaņa Rozentāla glezniecības un jūgendstila priekšmetu izstādi “Ieraudzīt Rozentālu”. Tā akcentē skaisto un romantisko laiku mākslā un kultūrā, kad mākslinieks iepazina un apprecēja somu dziedātāju Elliju Forseli.
