– Esmu ar medicīnisko izglītību un ļoti labi zinu saslimšanas, bet tāpat nezinu, kuros gadījumos drīkst saukt Ātro palīdzību… Smagus slimniekus viņi netransportē (tādus, kam nāve deguna galā); agrāk bija tā – agrāk Ātrajiem bija līdzi injicējamie medikamenti; ja cilvēkam bija kāda akūta sāpe, kuras iemeslus nezināja, tad sauca Ātros. Nereti iztika ar špricīti un Ātrie brauca projām, bet tagad visa saziņa caur Rīgu. Kad atbrauc Ātrie un redz, ka cilvēkam slikti, tad ved uz Tukumu – pat, ja jābrauc 60 km. Kad cilvēks mašīnā ir izkratījies, viņš ir tā uztraucies un nobēdājies, ka neko vairs nevajag – viņam ir labi! Ieliek slimnīcā, bet otrā rītā viņam ar savu ģikti jābrauc atpakaļ uz mājām saviem spēkiem! Tas tā – piemēra pēc, ne skaidrošanai…