Mežā joprojām aug gailenes
Presē parādījās ziņa, ka Vidzemē cilvēki dodoties sēņot – lasot gailenes.
Presē parādījās ziņa, ka Vidzemē cilvēki dodoties sēņot – lasot gailenes.
Sestdien, 28. novembrī, Lapmežciemā notika labo lietu tirdziņš, ko organizēja biedrība "Māmiņas bērnu labklājībai". Tirdziņā bija jaušama pirmssvētku gaisotne – piedāvājumā daudz Adventes vainagu, Ziemassvētku dekoru, un šeit arī Ziemassvētku vecītis daudz ko varēja atrast savam dāvanu maisam.
Vēl tikai pāris dienu Smārdes bibliotēkā skatāma Latvijas nacionālās bibliotēkas Attēlizdevumu nodaļas izstāde «Pasta romāni atklātnēs». Vecākā pastkartītēs datēta ar 1898. gadu. (Latvijā pirmās atklātnes parādījušās Rīgā 19. gadsimta deviņdesmito gadu vidū.)
Valsts svētkos Smārdes pamatskolas skolotājs Dainis Germovs saņēma īpašu godinājumu par ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un sporta aktivitāšu veicināšanā pagastā. It kā pāris pavisam vienkāršu teikumu, taču to, cik tajos daudz ietilpīga darba, zina tikai tie, kuri paši kaut reizi piedalījušies sporta pasākumu organizēšanā.
Šķiet, Latvijai pāri brāzies īsts ārdīšanas viesulis, kas gan tiek saukts gudrā vārdā par reformu. Protams, varam atļauties tik, cik atļauj maciņš, taču joprojām nav pārliecības, ka visas šīs darbības veiktas pacienta, pasažiera, skolēna labā un neko savādāk nav bijis iespējams izdarīt. Slēgtas slimnīcas, ārstniecības iestādes.
Smārdes bibliotēkā pēcpusdienās, kad skolā beidzas stundas, sākas īstenā rosība. Pie datoriem izveidojusies rinda. Tā tiek cītīgi uzraudzīta, lai katram iznāktu savs laiciņš pie monitora. Kamēr vieni darbojas pie datoriem, tikmēr citi pie bibliotekāres Guntas Frišfeldes apgūst māku no papīra izlocīt putnus, lidmašīnas, dažādus dzīvnieciņus.
Es gribēju noskaidrot, vai tiešām eks ministru prezidentam Aigaram Kalvītim Klapkalnciemā pie mājas valsts svētkos nav jāizkar karogs? Vai Engures pagastā to kāds kontrolē?
17. novembrī svētkus svinēja visā Engures novadā – Lapmežciemā, Engurē un Smārdē. Bet novada centrā – Smārdē svētki bija īpaši, jo te atklāja Smārdes pamatskolas piebūvi. Jāpiebilst gan, ka vārdiņš "piebūve" patiesībā skan visai pieticīgi, jo patiesībā tā ir liela, skaista zāle, kurā smārdenieki varēs rīkot dažādus pasākumus. Tā būs gan zāle skolas svinībām, gan varēs rīkot arī Smārdes kultūras pasākumus, kā arī te būs patstāvīga mēģinājumu vieta pašdarbības kolektīviem – Smārdes sieviešu ansamblim, deju kolektīvam «Jampadracis» un arī skolas pulciņiem.
13. novembrī Lapmežciema pamatskola svinēja savu 145. dzimšanas dienu. Tautas nama zālē pulcējās bērnu vecāki, kuri paši lielākā daļa ir šīs skolas absolventi. Skolai ir notikumiem bagāta vēsture. Pirmā skolas ēka atradās Bigauņciemā, to iesvētīja 1864. gada 14. novembrī.
Šodien Lapmežciema pamatskola svinēja savu 145. gadskārtu. Skola ir bagāta senām un skaistām tradīcijām, šeit strādā aizrautīgi skolotāji un mācās čakli skolēni.
Lapmežciema pagastā Lāčplēša dienas svinības sākās pie pieminekļa pulkvežleitnantam Augustam Muižulim, kurš piedalījies Pirmā pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku bataljona sastāvā un Brīvības cīņās, par ko saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Lāčplēša kara ordeni un ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 2005. gada, kad pie A. Muižuļa dzimtajām mājām «Tuteņiem», Talsu šosejas malā, atklāja šo pieminekli, lapmežciemnieki ir par vienu piemiņas vietu bagātāki, un Lāčplēša dienā nu ir ir vieta, kur pulcēties un pieminēt tautas varoņus.
Lāčplēša dienas priekšvakarā Milzkalnes tautas namā Šlokenbekas muižā pulcējās Engures, Lapmežciema un Smārdes 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Viņiem tika pasniegtas barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Lapmežciemā un Engurē nav pirmā reize, kad tiek pasniegts šis apbalvojums, bet Smārdes pagasta iedzīvotāji šīs zīmes saņēma pirmo reizi. Pa šiem gandrīz 20 gadiem, vairāki barikāžu dalībnieki vairs nav mūsu vidū. Viņu piemiņas zīmes saņēma tuvinieki.