Rūta Fjodorova

Apšuciemnieku lielā bagātība – bibliotēka

Plieņciemā, Apšuciemā, Klapkalnciemā ziemas sezona rit klusi, savā noteiktā visu lietu ierastajā kārtībā. Atpūtnieki aizbraukuši, tie, kuri strādā un mācās, arī devušies uz pilsētu. Daļa atgriežas mājās nedēļas nogalēs, bet daļa – retāk. Šajos ciemos nav daudz vietu, uz kurieni palikušie vietējie cilvēki varētu aiziet; katrā ir pa veikalam, bet Apšuciemā vēl ir bibliotēka un feldšeru punkts.

«Lieliskais loms 2010» noslēguma pasākums Tukuma ledus hallē

Piektdien Tukuma ledus hallē notika konkursa «Lieliskais loms 2010» noslēguma pasākums. To ar muzikālu sveicienu atklāja Jānis Ilmanis un Aigars Kalviņš jeb muzikālā apvienība «Ar vieglu džeza pieskārienu», bet ar šī gada konkursa izvērtējumu turpināja laikraksta redaktore Ivonna Plaude un žurnāliste Rūta Fjodorova.

Trofeja no Engures ezera

Makšķernieku piederumu veikalā «Pludiņš» par decembra lielisko lomu balvu saņēma Andris Apinis. Viņš 7. decembrī Engures ezerā izmakšķerēja 7,6 kg smagu un 96,5 cm garu līdaku.

Lapmežciema muzejā apskatāma apvidus un vietvārdu karte

Daudzi zina, kur Lapmežciemā atrodas Čūskkalniņš, bet kur atrodas Kūmkalniņš? Kur Podenis, Dancenis, Ķēves caurums, Ķirzakas Dirsenis, Roņu Rauzis, Zirgu Raviņa, Kupsas Sausums, Stūra loms? Ar šiem senajiem apvidus un vietvārdiem, kā arī ar attiecīgās vietas atrašanos iespējams iepazīties pagasta vietvārdu kartē, kas aplūkojama Lapmežciema muzejā. Kartes mākslinieciskā noformētāja ir Līga Buša, bet par saturu – apvidvārdiem, vietvārdiem un to atrašanās vietu iezīmēšanu – gādājusi muzeja darbiniece Dzidra Legzdiņa.

Apgaismojumu sakārtos, sniegu tīra iespēju robežās

– Vai «Latvijas Dzelzceļš» par savu pasažieru drošību nemaz nerūpējas? Smārdes stacijā deg tikai viena apgaismojuma lampa. Sniegs uz perona ne vienmēr ir notīrīts. Diennakts tumšajā laikā redzēt neko nevar, ir bijis tā, ka ir grūtības iekāpt vilcienā. Savukārt vasarā, kad dega visas spuldzes, tās dega gan dienā, gan naktī.

Kas ir lietderīgāk?

– Skatos, ka tagad jau vairākas reizes no jumtiem tīra lāstekas. Tas viss izmaksā lielu naudu: strādā pacēlājs, divi cilvēki. Vai tad nevajadzēja labāk jau iepriekš šo naudu ieguldīt jumtu un bēniņu siltināšanā? Būvējot mājas, taču jārēķinās ar to, kurā klimatiskajā joslā mēs dzīvojam. Mana jaunība pagāja Talsu pusē un šādas ziemas bija ne viena vien… Un galu galā ne jau pirmo gadu redzam, ka pie jumtiem veidojas lāstekas.