Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī novada domes sēdē saņēma deputātu atbalstu, lai sniegtu sūdzību Satversmes tiesā par to, ka Lapmežciema novadu, atbilstoši teritoriālās reformas plāniem, paredzēts pievienot Engures novadam.
19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti izdarīja grozījumus saistošajos noteikumos «Par sabiedrisko kārtību Engures pagastā». Grozījumi paredz, ka nepilngadīgo (līdz 18 gadu vecumam) klaiņošana, atrašanās uz ielas un citās sabiedriskās vietās no 22.00 līdz 6.00, ja viņi nav vecāku vai personu, kas aizstāj vecākus, pavadībā, sodāma ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz Ls 15 latiem (soda naudu iekasē no vecākiem vai personas, kas viņus aizstāj). Ja pārkāpums tiek konstatēts kafejnīcās, bāros u. c. sabiedriskās iestādēs, iestādes īpašniekam, atbildīgai personai vai pasākuma organizatoram izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz Ls 50.
Tiek ziņots, ka notikušas izmaiņas Lauku konsultāciju centrā – no pelnošās daļas atdalīta tā, kuru uztur valsts. Jāatzīst, ka process notika paslepeni, bez sabiedrības diskusijām. Lemts par to esot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP), kaut gan piesūtītajās preses relīzēs šis jautājums netika pat minēts. Latvijas lauku konsultāciju centra statuss vairākkārt ir mainījies. Taču aizvien tā mērķis bijis kalpot lauku saimniekiem, sniegt konsultācijas, organizēt lauka demonstrējumus, meklēt atbildes uz jautājumiem, kas interesē lauku ražotājus.
8. februārī notika konference lauksaimniekiem «Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?». Tajā uzstājās arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, stāstot par valsts un Eiropas savienības atbalstu pagastiem, kā arī teritoriālo reformu. Secinājumi – visai skumji…
Jau Lapmežciema novada domes sēdē janvārī ap jautājumu par nelikumīgo būvniecību «Mežbeltēs» risinājās ilgas, neauglīgas debates. Deputāti nespēja pieņemt lēmumu un nosprieda, ka uz nākamo sēdi jāizsauc «Mežabeltu» īpašnieks, lai saņemtu konkrētākus paskaidrojumus. Lieta tāda, ka īpašumā drīkstēja būvēties tikai uz veco ēku pamatiem, jo tas atrodas Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības zonā.
Bija izsludināts konkurss uz Lapmežciema novada domes uzņēmuma «Krants» vadītāja vietu. Lapmežciema novada domes izpilddirektore Dace Galandere deputātiem sēdē 19. februārī izteica priekšlikumu izvēlēties vienu no diviem kandidātiem. Deputāti pēc ilgām debatēm, ar sešām balsīm "par" un diviem atturoties, par uzņēmuma vadītāju apstiprināja Kasparu Godiņu. Viņam noteica trīs mēnešu pārbaudes laiku bez paraksta tiesībām.
Pagājušajā nedēļā Lapmežciema Tautas namā sadancoja bēbīši. Pasākums pirmsskolas vecuma un 1. un 2. klašu mazajiem dejotājiem notiek jau trešo gadu. Tas iedibināts līdz ar jau tradicionālajiem skolas vecuma dejotāju saietiem «Trakā kaza» un «Zemgales bļoda».
Gada nogalē Lapmežciema novada priekšsēdētājs Edmunds Pētersons izteicis atzinību pašvaldības bibliotēkai un tās vadītājai Mārai Eglei par to, ka šī ir viena no labākajām lauku bibliotēkām. Šī iemesla mudināti, iegriezāmies aplūkot, kas notiek Lapmežciema bibliotēkā. Sastaptie lasītāji apgalvoja, ka bibliotēkā esot ļoti bagāta grāmatu krātuve un tāpēc to iecienījuši studenti. Arī vecākā paaudze regulāri apmeklējot bibliotēku un interesējoties par jaunāko literatūru. Kā pastāstīja Egles kundze, ik mēnesi tiekot sagādātas jaunas grāmatas par Ls 200. Tomēr grāmatas ir dārgs prieks, piemēram, skaistās luterāņu baznīcu grāmatas vien izmaksā Ls 30.
Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.
20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.
Ziemeļkurzemes virsmežniecības medību un ugunsapsardzības daļas vadītājs Andrejs Zvirbulis vēlējās laikrakstā izteikt savu viedokli par medījamo dzīvnieku uzskaiti. Viņu sarūgtinājis tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas informatīvā izdevuma «Jakts» 4. numurā asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde neprecīzi skaidro Medību likuma 20. pantu, uzsverot, ka Valsts Meža dienestam ir pienākums organizēt medījamo dzīvnieku uzskaiti, bet mednieks šajā procesā ir tikai un vienīgi brīvprātīgais. A. Zvirbulis ir norūpējies: tuvojas pavasaris, kad jāsāk apkopot rezultātus par uzskaitītajiem medījamiem dzīvniekiem, lai varētu plānot nākamā gada medīšanas apjomus. Uzskaite jāveic maksimāli precīzi, tāpēc uztrauc, ka E. Švēde klaji aģitē medniekus nepiedalīties medījamo dzīvnieku uzskaitē.
Pašlaik Kurzemē un daļā Zemgales nomedīti 130 vilki, tātad sezonā paredzētais apjoms izpildīts. Taču, tā kā Dienvidkurzemes reģionā vilku uzbrukumi mājlopiem nemazinās un Jelgavas rajona Glūdas apkārtnē vilkam ir konstatēta trakumsērga, noteikts, ka vēl var nomedīt 20 vilkus – Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes virsmežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecības Auces, Dobeles un Jelgavas mežniecību kontrolētajās teritorijās. Kad no šiem 20 vilkiem būs nomedīti 17, atlikušie trīs medību pieteikumi būs saskaņojami ar Valsts Meža dienesta medību daļu. Par nomedītajiem vilkiem jāziņo vienas darbdienas laikā Valsts Meža dienestam; vienas darbdienas laikā jāpaziņo arī par vilkiem, kuru bojāejas cēlonis nav medības.
