Politiskās represijas skārušas daudzas latviešu ģimenes. Tos, kas bija čakli un gudri, kas veiksmīgi saimniekoja, ne vienu vien ieskaitīja "tautas ienaidniekos". Represiju dzirnas mala nežēlīgi un, ja daļai izdevās paglābties 1941. gada 14. jūnijā, tad taču sekoja vēl 1949. gada deportācijas.
Sestdien, 7. jūnijā Džūkstes pagasta Lancenieku muzejā notika stāstnieku saiets. Šīs reizes tēma – kolhozu laiku stāsti. Uz pasākumu bija ieradušies vietējie iedzīvotāji, viesi no vairākiem Latvijas novadiem, publicists Ēriks Hānbergs un filoloģijas zinātņu doktors Guntis Pakalns.
Pēc piena ražotāju akcijas, kas norisinājās 2. jūnijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar piena ražotājiem. Zemniekiem viņš solījis ministrijas līmenī aktualizēt grozījumu projektu Konkurences likumā. Grozījumu mērķis ir regulēt cenu veidošanās struktūru. Zemkopības ministrija uzņēmusies organizēt tikšanos ar Eiropas savienības Konkurences komisāri par valsts atbalsta nosacījumiem un tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. M. Roze solījis tikties arī ar juristiem un tieslietu speciālistiem, lai vienotos par ES iestāšanās līguma analīzi, īpaši tajās vietās, kur, iespējams, pārkāpta vienlīdzīga konkurence.
30. maijā, 862 gramus smagu asari Kandavā pie Valteriem no Abavas ūdeņiem gluži negaidīti izvilināja Aivars Grenevics.
Sestdien Džūkstes muzejā Lanceniekos pulcējās stāstnieki. Izvēlētā tēma – par kolhozu laikiem. Sākot no laikiem, kad šajā apkārtnē bija Imanta Sudmaļa kolhozs, kas vēlāk pārtapa par "Dzintarzemi". Šogad būtu apritējuši 50 gadi, kopš bijušā kolhoza ilgadējais priekšsēdētājs Juris Ciekurzis ar kundzi Elzu, dzīvo un strādā šajā pusē. J. Ciekurzis šo jubilejas gadu nesagaidīja. Taču ideju par to, ka būtu jāatceras kolhoza stāsti, muzeja vadītājai Judītei Timmai dzima jau pirms gada, pēc kādas tikšanās ar priekšsēdētāju.
Lapmežciema tautas namā notika Artūra Rancāna piemiņas kausa turnīrs karate. A. Rancāns bija savu audzēkņu iemīļots karate treneris Lapmežciemā, ar labiem panākumiem audzināja jaunos lapmežciemnieku sportistus. Pirms gada Artūrs traģiski gāja bojā. Palika viņa iesāktie darbi, audzēkņi. Tāpēc lapmežciemnieki ar Tukuma karatē kluba atbalstu nolēma iedibināt tradicionālas sacensības «Artūra Rancāna piemiņas kausu».
Mārtiņš Štelbaums ir gados visai jauns makšķernieks, kuru veiksme piemeklējusi vairākas reizes. Viņš reiz jau izmakšķerējis apmēram trīs kilogramus lielu līdaku, taču 12. maija vēlā vakarā Rideļu ezerā gadījās īpaši skaists loms – 2870 g smags līnis.
– Mūsu tirgū bija barga kontrole, kas vairākiem tirgotājiem salauza klinteņu stādus un neļāva tirgoties ar augļu kociņiem un kartupeļiem. Vai tiešām tā vajadzēja – tantiņai, kas tirgoja pāris stādiņu, tos atņemt un viņas acu priekšā salauzt?! Saprotu, ir pārkāpumi – tiek uzlikts sods; aizliegta tirdzniecība, bet lauzt – galu galā – privātīpašumu! Kaut kā nav dzirdēts, ka tie pārbaudītāji ko tādu atļautos, piemēram, lieltirgotavās, kur taču arī nereti atrod produktus, ko tirgot nemaz nedrīkst. Bet redz, ar tantiņu, kam jau tas tirgus, iespējams, ir vienīgā iztikšanas iespēja, izdarās, kā ienāk prātā, savu varu izrādot… – tā redakcijai satraukti stāsta kāda lasītāja.
Pūres pagasta pirmsskolas izglītības iestāde «Zemenīte» ar labiem panākumiem piedalījās konkursā «Šķiro pats un māci citus». Konkursu organizēja SIA «Zaļā josta», kas rūpējas par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību.
Medības bez suņu rejām neesot nekādas medības, tāpēc Jaunmoku pilī, kur mednieki bija sarīkojuši svētkus sev un savām ģimenēm, varēja iepazīties ar šķirnes suņiem, kurus izmanto medībās.
Svētdien Lapmežciemā pirmo reizi tika svinēti īpaši svētki – Bērnu un vides aizsardzības diena. "1. jūnijā ir Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, bet 5. – Starptautiskā Vides aizsardzības diena, tāpēc svētdien nolēmām abus šos pasākumus apvienot," pastāstīja novada sabiedriskās organizācijas «Māmiņas bērnu labklājībai» pārstāve Diāna Keviša. Iecere rīkot šādu pasākumu radusies pirms mēneša. Kamēr izdomājuši, ko un kā darīt, mēnesis pagājis nemanot.
Austra un Kārlis Kiršteini 27. maijā svinēja savu Zelta kāzu jubileju. Neskatoties uz to, ka abiem šī ir otrā laulība, viņi saskanīgi kopā nodzīvojuši 50 gadus. Kārlis bija Drāmas teātra aktieris. Beidzis Latvijas Teātra institūtu, un pēc tā beigšanas aizsūtīts darbā uz Liepāju, kur teātrī viņš nostrādāja 13 gadus. Tur arī viņš satika Austru.
