Rūta Fjodorova

– Laikrakstā lasījām, ka Slocenes ielā 3 ir sakoptākā daudzdzīvokļu māja. Bet, ja paietos vēl uz priekšu un paskatītos, tad ieraudzītu, ka aiz tās ir latvāņu lauks, kurš tur aug kā tīrkultūra. No tā sēklas iesējas arī mūsu dārzos, kas atrodas šīs audzes apkārtnē. Latvānis aug divus, trīs vai četrus gadus – tikmēr, kamēr dabū izziedēt. Bet tad nopļautie stublāji ar ziediem un sēklaizmetņiem ir jāizžāvē un jāsadedzina, jo sēklas pēc noziedēšanas to galos tomēr ienākas. Vai šajā vietā neviens nedomā apkarot latvāņus?

Jau jūnija sākumā redakcijā uzklausījām sūdzību par to, ka pa Ragaciemu skraida nikns suns. Pirms tam, 28. maijā, sastādīts protokols, ka suns kādai gados cienījamai kundzei nokodis astoņas vistas un gaili. Ir ziņas, ka suns kādam zvejniekam sakodis zābaku, vēl citās mājās nokodis pīles.

Pašlaik iespējams apskatīties divas liliju izstādes – vienu Rīgā, Dabas muzejā, bet jauka un bagāta kolekcija apskatāma arī Tukuma Dārzkopības biedrībā. Šeit savu audzējumu puķkopjiem piedāvā Zenta un Visvaldis Plezeri, Velta un Arturs Šteinbergi un Dzintra Jurēvica. Pavisam apskatāmas turpat 80 liliju šķirnes. Bet liliju audzētājiem faktiski kolekcijas ir daudz lielākas.

Kad uzzinām par kārtējo vardarbību, šausmināmies un jautājam – ak, no kurienes nāk tāda nežēlība?!

Vasaras Saulgriežos vāktajām zālītēm ir vislielākais dziedinošais spēks. Šajā laikā vāc tējas, gatavo pirts slotas, zāļu spilvenus. Par tēju vāšanu un lietošanu izvaicājām dziednieku, SIA «Planta Medica» īpašnieku Eduardu Ūdri. Viņš jau ilgus gadus pievērsies dziedniecībai, tepat kaimiņos, Dobeles rajonā, viņa meitas ģimenei pieder tēju audzēšanas saimniecība «Rūķīši», no kuras nākušajām Rūķīšu tējām īpašas reklāmas nevajag.

7. jūnijā Lancenieku muzejā notika stāstnieku tikšanās, kuras tēma – dzīve padomju kolhozā. Tās laikā katrs dalībnieks varēja pastāstīt spilgtus, interesantus gadījumus no savas dzīves kolhozā, tādējādi atņemot aizmirstībai to mūsu vēstures daļu, par kuru līdz šim, tā kā kautrējoties, klusējam.

Tukuma slimnīca pašlaik ir rajona padomes aģentūra. Deputāti uzdeva slimnīcas administrācijai izstrādāt dokumentu par iespējamību aģentūru «Tukuma slimnīca» pārveidot par SIA.

Vakar Ragaciemā, «Skaru» klētiņā, svinīgi tika pārgriezta violeta lenta. Tika atklāta izstāde ceriņiem, violetajiem toņiem, sapņiem un atmiņām.

Izskanējuši skolu pēdējie zvani, nosvinētas izlaiduma balles. Un kaut arī bijušajiem audzēkņiem ir priecīgs satraukums par nākotni, ir arī kāda skumjāka nots, sevišķi tajās rajona mācību iestādēs, kur jau nolemts – nākamajā gadā tur skolēnu čalas vairs neskanēs.

Pūres pagasta zemnieku saimniecības «Krieviņi» saimnieks Ilvars Ozoliņš saimniekošanu sāka 1990. gadā 1. jūnijā ar vienu govi. Pašlaik ganāmpulkā ir 70 govis, taču paredzēts piena devēju skaitu vismaz divkāršot. Jau no pirmās saimniecības pastāvēšanas dienas Ilvars domājis par to, kā pārdod arī svaigu pienu bez pārstrādātāja starpniecības. Par saimniecības izaugsmi un arī par to, cik tad viegli vai grūti ir pārdot svaigpienu, arī mūsu saruna ar Ilvaru Ozoliņu.

Šajās dienās Dārzkopības biedrības zālītē un Jaunmoku pilī iespējams apskatīties īrisu izstādi. Dārzkopības biedrībā izstāde apskatāma veselas trīs dienas – šodien, rīt un parīt.

5. jūnijā Saeima, izskatot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, atbalstīja deputāta zaļo zemnieku pārstāvja V. E. Breša priekšlikumus un likuma galīgajā redakcijā iebalsoja normas, kas būtiski sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas definīciju un likuma izpratni par to, kādas darbības par tādam uzskatāmas. Pret to iebilda prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, savukārt partija «Jaunais laiks» lūdza Valsts prezidentu Valdi Zatleru likumu nodot otrreizējai caurlūkošanai. 11. jūnijā Prezidents to arī izdarīja.