Tuvojas ražas laiks. Zemnieki vāks un pārdos graudus, gādās minerālmēslus jaunai ražai. Tiem, kuri pagājušajā gadā minerālmēslus bija iegādājušies laicīgi, pavasarī straujo mēslojuma cenu kāpumu izjuta mazāk. Taču rudenī, pārdodot graudus un pērkot minerālmēslus, ne vienu vien sagaidīs pārsteigums.
Džūkstes pagasta zemnieku saimniecības «Āres» 1500 m² lielā plēves seguma platībā aug tomāti un gurķi. Tos audzē Aigars un Sandra Kudiņi. Saimniecībā darba netrūkst arī viņu dēlam Elvim, bet kritiskos brīžos, kad jāsteidz sezonas darbi, talkā aicinot arī vecākus.
Sestdien Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā notika Folkloras diena. Etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas pieskandēja Zemgales, Vidzemes, Latgales un Kurzemes sētas. Varēja iepazīties gan ar dravniecību, zāļu tēju vākšanu, kāpostu skābēšanu un dažnedažādām lauku sētas dzīves norisēm.
19. jūlijā Kuldīgā notiks biedrības «Slow Food» gadskārtējie svētki «Lauku mielasts». Šādi svētki tiek organizēti ceturto gadu. Biedrība «Slow Food» pretēji ātro uzkodu – hamburgeru, čipsu, kolu – piedāvātājiem aicina pārtikā izmantot produktus, kuri nākuši no lauku sētas un ir prasmīgu roku pagatavoti. Šo ideju uz Latviju atveda pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš ir arī viens no biedrības dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs.
17. jūlijā 10.00 un 8. augustā 11.00, SIA «Pūres dārzkopības pētījumu centrs» demonstrējumu seminārs «Slāpekļa mēslojuma devu agronomiskās efektivitātes noteikšana dārzeņiem».
8. augustā 11.00 SIA «Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrs» organizē demonstrējumu semināru «Dārzeņu šķirņu salīdzinājums un kaitēkļu izplatības prognožu efektivitāte izvērtējums bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā».
Līdz 1. augustam jāiesniedz pieteikums atbalstam par ciltsdarbu aitkopībā, bet līdz 1. septembrim par ciltsdarba atbalstu kazkopībā. Aitkopjiem valsts pagaidu atbalstam jāpiesakās līdz 15. jūlijam. Tiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības studentiem, kuri vēlēsies papildināt zināšanas semināros, konferencēs un kongresos ārzemēs, iesniegums Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz katru mēnesi līdz 1. datumam.
– Pie Bišu mājas, kamēr vien šī māja pastāv, nesakopta teritorija ir uz Meža ielas pusi, turklāt tur aizvien sastājas lielas ūdens peļķes. Vai tur nevarētu kaut ko darīt?
– Zvana no Spartaka ielas 3. Kāpēc izārda mūsu pagalmu? Tur ierīkošot bērnu rotaļu laukumu. Kam tas vajadzīgs? Vai tām māmiņām, kuras ar vienu roku stumj bērnu ratiņus, bet otrā rokā tur pudeli?! Kārtīgas ir tikai 1/3 daļa no visām māmiņām. Ja jau to laukumu neiekārtoja, tad varbūt tā nauda tagad taupības apstākļos nav jāizlieto? Tā nepieciešama citām, svarīgākām lietām. Tagad mums nebūs arī kur veļu žāvēt. Mums pagalms bija pietiekoši labs.
Vēl vakar pie Aigas Romanes-Meieres mājas verandiņā valdīja karsta darba atmosfēra, bet jau šodien, Zvejnieku svētkos, veikalā «Lapiņi» un Tautas namā, lapmežciemnieki un novada viesi var skatīt izstādi «Lapmežciems fotogrāfijās toreiz un tagad». To sarūpējusi jauniešu grupa Aigas vadībā.
– Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Cenšamies sakopt puķu dobes tā, lai mūsu apkārtne būtu skaista. Bet mums ir bēda ar mašīnām. Vieni tās kārtīgi noliek uz brauktuves malas. Bet citi pamanās iebraukt puķu dobē, to izbradāt. Kad es aizrādīju, man atbildēja: "Nu, un tad?.."
– Laikrakstā lasījām, ka Slocenes ielā 3 ir sakoptākā daudzdzīvokļu māja. Bet, ja paietos vēl uz priekšu un paskatītos, tad ieraudzītu, ka aiz tās ir latvāņu lauks, kurš tur aug kā tīrkultūra. No tā sēklas iesējas arī mūsu dārzos, kas atrodas šīs audzes apkārtnē. Latvānis aug divus, trīs vai četrus gadus – tikmēr, kamēr dabū izziedēt. Bet tad nopļautie stublāji ar ziediem un sēklaizmetņiem ir jāizžāvē un jāsadedzina, jo sēklas pēc noziedēšanas to galos tomēr ienākas. Vai šajā vietā neviens nedomā apkarot latvāņus?
Jau jūnija sākumā redakcijā uzklausījām sūdzību par to, ka pa Ragaciemu skraida nikns suns. Pirms tam, 28. maijā, sastādīts protokols, ka suns kādai gados cienījamai kundzei nokodis astoņas vistas un gaili. Ir ziņas, ka suns kādam zvejniekam sakodis zābaku, vēl citās mājās nokodis pīles.
