Rūta Fjodorova

Skolu jaunatnei ir iespējams jau trešo gadu piedalīties konkursā «Mūsu mazais pārgājiens», kuru rīko Zemkopības ministrija un Latvijas Kokrūpnieku federācija, bet finansē Meža attīstības fonds.

Pagājušajā ziemā Latvijas ornitologu biedrība vērsās pie Latvijas lauku iedzīvotājiem ar aicinājumu ziemā laukos, pagalmos, cerļmalās attīrīt laukumiņus un piebarot laukirbes. To ēdienkartē ir auzas, mieži, griķi, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, izkaisītas pelavas un siena smalkumi.

«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» interneta portāla foruma diskusijās uzzinājām, ka tik cerīgi darbīgajā uzņēmumā «Tuko-T» darbiniekiem vairs nemaksājot algas, neesot izmaksātas arī atvaļinājuma naudas. Zinātāji minēja, ka tā ir bijis arī pirms dažiem gadiem, kad tādējādi uzņēmums esot samazinājis strādājošo skaitu.

Ceturtdienas vakarā televīzijas ziņas daudzus aplēja kā ar aukstu ūdens šalti: stingrā slepenībā, izdzenot žurnālistus no valdības sēžu zāles, tika spriests par 2009. gada budžetu. Un šīs slepenās apspriedes rezultāts ir paziņojums, ka tiks iesaldētas algas valsts sektorā strādājošiem.

Ejot sēņot, daudzdzīvokļu mājas pagalmā, mežmalā bedrē, kur aug daži bērzi, parasti uzaug dažādas interesantas sēnes; reiz te bija vilnīšu kolonija, šogad daudz bērzlapju, bet starp bērzlapēm – maktenas bekas skaistām olīvkrāsas cepurītēm, resniem ar tīklu klātiem kātiņiem. Tā kā ievācu labi pazīstamas sēnes, no šīm atsakos, taču bekas ir tik skaistas, ka gribot negribot jāiemūžina fotogrāfijā. Un tāpēc arī rodas interese internetā sameklēt, kas šī ir par beku.

Piektdien, 29. augustā, Bauskā notika «Finanšu forums – Latvijai 90», kuru rīkoja Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas Darba devēju konfederācija. Forumā piedalījās atbildīgo ministriju un VID amatpersonas, Latvijas uzņēmēji.

Daudzi pārliecinājušies par to, ka tomāti pašu siltumnīcīņā izaug garšīgāki nekā veikalā pirktie. Arī Sarmīte Breslava un Raimonds Ratnieks Slampes pagasta «Svītēs» tomātus savam galdam audzē paši.

Tukuma dārzkopības biedrībā, Pasta ielā 25, skatāma vērienīga gladiolu izstāde, kurā iespējams apskatīt 80 šķirnes. Izstādi sagatavojusi un gladiolas sarūpējusi biedrības Jaunpils nodaļas vadītāja Zenta Plezere. Šogad tām ir izcila kvalitāte. Ziedi – veseli, atvērušies tā, ka katra šķirne apskatāma visā savā krāšņumā. Var teikt, ka gladiolas šogad ir īpaši izdevušās un šī bija vienreizēja, īpašā izdevība tās apskatīt.

Aizvien vairāk Eiropā un arī pie mums tiek runāts par ģenētiski modificēto organismu (GMO) pārtiku. Ģenētiski modificēto organismu izcelsmes vieta ir ASV firmā «Monsanto», un pirmie šāda veida organismi arī radās ASV pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gados. Par šo organismu ietekmi uz dabu un cilvēka organismu sākotnēji nebija veikti nekādi pētījumi. Pašlaik pētījumi ir, taču tie tiek apšaubīti. Tāds nu ir pētījumu liktens – nereti to rezultāti ir tādi, kādi tie vajadzīgi pasūtītājam, kā saka, kas maksā – tas pasūta mūziku jeb, kā šajā gadījumā – pētījuma rezultātus. Tāpēc acīmredzot mums katram pašam nākas izvērtēt visu veidu informāciju, ko saņem no firmu pārstāvjiem, speciālistiem, ārstiem, ko iegūstam no masu medijiem.

Zinību dienas rīts vakar redakcijā sākās ar trauksmainu tālruņa zvanu – izrādās, – nepatīkams pārsteigums 1. septembrī sagaidījis tos skolēnus, kuriem bija jābrauc uz skolu Jaunpilī pa kādreizējo maršrutu Jaunpils – Strutele – Saule – Jaunpils. 7.00 autobusa neesot bijis, vecāki esot veduši bērnus uz skolu paši, kā varēdami un kaimiņus talkā aicinādami.

Engures pagastā dzīvo Dinas un Daiņa Miķelsonu ģimene, kurā ir deviņi jauki, enerģiski, zinātkāri un strādīgi bērni. Vecākais dēls Jānis pagaidām strādā Jelgavā, bet cerību par turpmāko izglītošanos galīgi neesot atmetis. Viņš pēc jūras skolas beigšanas, kad viņam bija vēl tikai 19 gadi, sešus mēnešus brauca jūrā maršrutā Filipīnas – Ķīna – Koreja – Japāna, bet, kad no kuģa aizgāja kapteinis, arī Jānis jūrniecību pameta un atrada darbu Jelgavā.

Antiņciems – tā ir purvu, mežu un Kaņiera ezera ieskauta sauszemes strēmele, kas atrodas apmēram piecus kilometrus no Lapmežciema. Uz tās jau kopš seniem laikiem dzīvo cilvēki.