Normunds Skribis ir viens no engurniekiem, kuru pagasta iedzīvotāji ierosināja godināt Latvijas 90. dzimšanas dienā. Normunds ir aizrautīgs autosportists. Un ir gandarīts, ka viņa maizes darbs ir arī vaļasprieks – Normunds strādā Engures autoservisā «PHL».
Tā kā augusts un septembris mums bija bez «Lieliskā loma», nolēmām, ka apbalvojam abus oktobra patiešām labos lomus. Mārtiņš Arbidāns, kurš izmakšķerēja 1,1 kg smagu karūsu, balvu saņēma veikalā «Pludiņš», bet Māris Ošķis par Engures ezerā izvilkto 8,8 kg smagu līdaku balvu saņēma veikalā «Zīles makšķerlietas».
Pagājušās nedēļas nogalē un pirmdien īpašo laika apstākļu dēļ, daudz vairāk darba bija ceļu uzturētājiem un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Vaicājām – kā viņi pārdzīvojuši šo dabas stihiju?
Lai uzzinātu, kāda situācija lauksaimniecībā ir Zantes pagastā, jautājām pagasta lauku attīstības speciālistes Agitas Dišleres. Viņasprāt, satraucoši, ka samazinās govju ganāmpulku skaits, sevišķi tajās saimniecībās, kur tas bijis mazskaitlīgs. No 46 gada sākumā reģistrētiem ganāmpulkiem nu palikuši vien 15.
Aizvakar makšķerlietu veikalā «Pludiņš» balvu – dāvanu karti Ls 10 vērtībā par oktobra lielisko lomu saņēma Mārtiņš Arbidāns. Viņš, šķiet, šobrīd ir viens no jaunākajiem konkursa dalībniekiem – Mārim ir 19 gadu. Jaunais makšķernieks iepriecināja mūs, lasītājus un savu ģimeni ar 4. oktobrī Gaiķīša eserā izvilkto 1,1 kg smago karūsu. Šai zivju sugai tas ir ļoti pieklājīgs svars.
Īsi pirms valsts svētkiem Reģionālās attīstības ministrija aicināja uz diskusiju par to, kā dzīvosim jaunveidotajos novados. Diskusijā piedalījās ministrs Edgars Zalāns un ap Rīgas rajonu izvietoto triju rajonu pašvaldību vadītāji – Siguldas novada priekšsēdētājs Tālis Puķītis, Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Ārlietu ministrijā 11. novembrī atklāja izstādi, kas veltīta Latvijas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam un valsts izveides pirmsākumiem. Izstādes atklāšanā līdz ar Z. A. Meierovica radiniekiem, ārlietu ministra Māra Riekstiņa aicināta, piedalījās arī sēmeniece Milda Goste. Kundzi, kas visos laikos ir uzcītīgi kopusi Z. A. Meierovica bojā ejas un piemiņas vietu Brizulē. Nu par mūža sirdsdarbu M. Gostei pasniegts Ārlietu ministrijas Atzinības raksts.
Tā nu vēsturiski ir iznācis, ka gada tumšākos mēnešus gaismo mūsu Brīvās un Neatkarīgās Latvijas dzimšanas dienas svinības. 18. novembra vakarā jau pats brauciens vien uz Rīgu var sagādāt neatkārtojamu svētku noskaņu, kad galvaspilsēta tērpta svētku rotā, izgaismots dzelzceļa tilts, televīzijas tornis, kas esot teju vai augstākais Eiropas valstīs. Un cilvēkos, kurus sastapsim ielās, būs īpaša svētku noskaņa.
– Esmu dzirdējusi par suņu kakla siksnām, kas neļaujot sunim iziet ārpus noteiktās teritorijas, suns tad saņemot strāvas impulsu. Esot arī tādas pašas kakla siksnas, kas neļaujot suņiem riet. Es gribu zināt, vai šādas ierīces nenodara suņiem pāri? Kā tas ir no dzīvnieku aizsardzības viedokļa? Šādas kakla siksnas taču suņiem rada stresu.
Zemnieku saimniecība «Celmiņi» konkursam «Sējējs 2008» izvirzīta dabas saimniecību grupā. Tā atrodas Abavas ielejā, skaistā vietā Kandavas pievārtē. Šeit saimnieko Ieva un Kaspars Sūniņi. Viņi nodarbojas ar vīnkopību, un «Celmiņos» pašlaik ir lielākais vīna dārzs Baltijā. Pēc pāris gadiem, kad sāks ražot iestādītās vīnogu plantācijas, iecerēts uzbūvēt vīna darītavu. Šeit nodarbojas arī ar `Šarole` šķirnes gaļas lopu audzēšanu, bet Abavas ielejā ierīkoti aploki savvaļas zirgiem un tauriem, kas gādā par to, lai neaizaugtu Abavas ielejas dabiskās pļavas.
Kaut gan no malas skatoties šķiet, ka pie brīvas un neatkarīgas valsts tikām samērā viegli, ar nelieliem zaudējumiem, tomēr bija cilvēki, kuri visur gāja pirmie, kuri spēja pārvarēt bailes, kaut arī zināmā mērā riskam pakļāva savu dzīvi, savu ģimeni. Viena no viņiem – Kitija Strupe, kuras šūtie Latvijas karogi bija pirmie Ragaciemā un, kas zina, iespējams arī pirmie Tukuma rajonā. Pašlaik Kitijas šūtais pirmais karogs glabājas Lapmežciema novada muzejā.
Piektdienas vakarā Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātes lielajā aulā notika konkursa «Zaļā pēda» uzvarētāju godināšana. Viņu vidū bija arī divu mūsu rajona saimniecību – Kandavas novada «Indāni» un Džūkstes pagasta «Geidu» – ļaudis. Pāris dienu pirms šī svinīga notikuma viesojāmies Džūkstes pagastā.
