Rūta Fjodorova

Tuvojoties pavasarim un zivju nārsta laikam, stājas spēkā virkne makšķerēšanas ierobežojumu, ko nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 31 «Makšķerēšanas noteikumi» (10.01.2006).

TV raidījumā «100 gramu kultūras» skatītājiem tika piedāvāta aptauju, kurā ap 70 % skatītāju valstī notiekošo vērtēja kā absurdu t. i. bezjēdzīgu un aplamu.

28. februārī notika Tukuma Dārzkopības biedrības konference. Šis bija pirmais nostrādātais gads valdes priekšsēdētāja amatā Andrim Vanagam. Kopumā tas bijis veiksmīgs un biedrībai piederošā firma «Tukuma Roze» strādājusi ar nelielu peļņu.

Engures pagasta padomes sēde notika 17. februārī. Dienas kārtībā bija 27 jautājumi, kurus izskatīja nepilnu divu stundu laikā. Sēdi vadīja pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Bērziņš, jo priekšsēdētājs Andris Kalnozols cietis nelaimes gadījumā un ārstējas slimnīcā.

Kurš gan nezina, ka vairāk vai mazāk oficiāli zemnieki pilsētniekiem piegādā pienu tieši no savas fermas.

Līdz šim preses slejās daudz vērības pievērsts lopkopības nozarei, kas būtiski izjūt krīzes situāciju. Tad arī atklājās, ka vinnētāji ir tie, kam saimniecībā ir abas – gan augkopības, gan lopkopības – nozares, jo šobrīd augkopība balsta lopkopību. Tomēr, sākoties nākamajai lopbarības gatavošanas sezonai, situācija var pasliktināties. Par to, kāda pašlaik ir situācija augkopībā stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

Nu mums ir Ģenētiski modificētās organismu aprites likums, kurš gan ir papildināts ar normu, kas dod iespēju pašvaldībām pasludināt savas teritorijas brīvas no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas. Ir radies uzskats, – ja Zemkopības ministrija ir izdevusi noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzās pastāvēšanu, tad jau ministrija cenšas veicināt, lai tādi augi būru. Nekā tamlīdzīga! Ir Eiropas nosacījums, ka ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu neviena valsts ar likumu nedrīkst aizliegt audzēt. Līdz ar to, ja nav nekādi noteikumi valstī, tad katrs, kas vēlas, var audzēt ģenētiskos kultūraugus, jo noteikumu vispār nav.

2008. gada 25. oktobrī par godu Latvijas valsts 90. dzimšanas dienai, pēc Latvijas Tehniskās Universitātes tautas deju ansambļa «Vektors» ierosmes, tika veltīta garākā deja, lai pēc tam to pieteiktu reģistrēšanai Ginesa rekordu grāmatā. Tika nolemts dejot 1934. gadā Alsungā pierakstīto Gatves deju.

Laikraksta redakcijā telefoniski vērsās kāds Zemītes pagasta iedzīvotājs ar lūgumu palīdzēt lopiem, kas tiekot izmitināti Grenču «Rojās», bijušajā kopsaimniecības kūtī. Lopi esot badā, un uz kūti sniegā pat taka neesot iemīta.

Piektdienas pēcpusdienā pansionātā «Rauda» valdīja pavasarīgas sieviešu dienas noskaņas. Logos – saziedējušas zīmētas tulpītes, uz skatuves jau uzplaucis Lieldienu kociņš ar košām dzīparu bumbām. Lielajā zālē notika koncerts, kuru pansionāta iemītniekiem bija sarūpējusi Sandra Pakalne, Valerijs Razdobrejevs un Arnolds Lapiņš jeb, kā viņi nosaukuši savu ansambli «Classic plus». Viņu izpildījumā skanēja vieglā mūzika, senas, mīļas dziesmas jeb, varbūt pareizāk, melodijas, kuras nekad neaizmirstas.

Kādās no «Ceturtdienas sarunām» mūsu redakcijā vērsās tukumnieki, kas bija sašutuši, ka no Tukuma tirgus aizraidīti zivju pārdevēji. Ceturtdien bijām priecīgi pārsteigti, ka zivju tirgotāji atkal atgriezušies.

Nevarēju sagaidīt LATTELECOM rēķinu par janvāra tālruņa sarunām. Interesējos LATTELECOM, kur man paskaidroja, ka rēķinus tagad piegādās kāds cits, nevis «Latvijas pasts». Turklāt rēķins izrakstīts 11. februārī, bet tad jau kādā 13. februārī vajadzēja saņemt, bet rēķina aizvien vēl nav. Kāpēc mūs neinformē par to, ka rēķinus tagad piegādās cita firma? Un ja tik vēlu rēķinus piegādās, mēs taču nevarēsim visus maksājumus nokārtot vienlaicīgi, nevaram taču ar katru vienu rēķinu skriet to maksāt.