Šodien, 29. jūlijā, atsaucoties inteliģences un opozīcijas partiju aicinājumam, pie Saiemas pulcējās, kā sākumā, ap 8.00, šķita, ap 300 cilvēku, vēlāk – ap 9.00, kad bija jāsākās ārkārtas Saeimas sēdei, viņu skaits pieauga līdz aptuveni 1000. Līdz otrās plenārsēdes beigām, ap 17.00, gaidot rezultātus balojumam par KNAB direktora Alekseja Loskutova atstādināšanu, Jēkaba ielā bija palicis ap 500 protestētāju.
Saka jau, ka mēs – latvieši, Latvijas iedzīvotāji, esot nīgra tauta, kas prieku neredz un arī tā īsti priecāties neprot… Nav tiesa! Atliek kaut pavērties apkārt…
Biedē te mūs un biedē. Ar skaļiem vārdiem un arī cipariem. Krīze! Krī-ze! Ja ne šodien, tad rīt jau nu noteikti. Inflācija pieaugusi par tik un tik, nacionālais kopprodukts krities par tik un tik… Nu un? Vai tos skaitļus sviesta vietā uz maizes smērēsim? Vai arī ar tiem biedēsim bērnus, kas neizrāda īpašu kāri mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties? Bet varbūt skaitļu dēļ pēkšņi paši kļūsim bezgala viedi – i taupīsim vairāk un prasmīgāk, i ar saviem priekšstāvjiem bez piecreiz piecām parakstu vākšanām galā tiksim?… Vienā ziņā nu noteikti gribas piekrist tam redakcijas aptaujātajam ekonomistam, kas atzina – ja labi sauksim, ne tikai krīzi, bet visas sabiedrības grimšanu depresijā piesauksim noteikti…
Ar šādu nosaukumu 29. aprīlī uzsākām rakstu sēriju, kurā skaidrojam dažādas šī brīža ekonomiskās aktualitātes mūsu valstī. Sākām sarunu ar novada darba tirgus izmaiņu apskatu; iespējām darba tirgū; ar nosacījumiem, kas jāievēro, pārtraucot darba attiecības.
Jau tūdaļ pēc lietussargu revolūcijas un arī pēc Kalvīša demisijas bija skaidrs – pretsitiens sekos. Pietika paraudzīties Kalvīša atvadu smīnā un paskatīties, cik nenoteikti un izvairīgi par KNAB darbiem izsakās Valsts prezidents. Bija sagaidāms – tiks darīts viss, lai apturētu sprādzienam līdzīgo koruptīvo darījumu atklāšanas vilni. KNAB darbošanās Rīgas domē pat draudēja izjaukt tik labi sakārtoto vietu sadalījumu pie varas siles…
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu apzagts «RD Electronics» veikals jaunatvērtajā tirdzniecības centrā «Bonuss» Meža ielā.
Tādu dīvainu – pacilājošu un vienlaikus arī nomācošu – sajūtu laiks. Pretrunīgs. Nu, gluži kā mēs paši? Kārtējie svētki, atceres vai piemiņas dienas, un…
Martā Kandavas novada domes sēdē deputāts Andis Gailītis, kas vēlēšanās startēja no zaļo zemnieku saraksta un domē iekļuvis tikai pirms nepilna gada, nāca klajā ar paziņojumu par jaunas frakcijas izveidi. Tika minēti arī iespējamie frakcijas dalībnieki: ar savas līdzšinējās frakcijas darbu neapmierinātais Andis Gailītis, karojošais opozicionārs Dainis Rozenfelds un Tautas partijas pārstāvis Arnis Lēnerts. Sarunās bija noprotams, ka šai apvienībai varētu pievienoties arī «Jaunā laika» pārstāvis Normunds Štoferts. Politiski raugoties, iemesls šķita skaidrs – pilnā sparā sākusies gatavošanās nākamā gada pašvaldības vēlēšanām. Bija atrasts arī "kara darbības" iemesls – pārkāpumi un pat tā kā nelikumības SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» un tās vadītāja Aināra Vilkauša darbā.
– Tieši šodien Tukuma rajonā ir sākušies Dziesmu svētki, – tā, uzrunājot rajona kopkora dalībniekus pirms skates 29. martā atgādināja virsdiriģents Romāns Vanags. Tas tāpēc, ka skate, kurā dalībnieku sniegumu izvērtēja valsts žūrijas komisija diriģenta Māra Sirmā vadībā, pirmām kārtām noteica, kuri kolektīvi ir izpelnījušies godu šovasar kāpt uz lielās Dziesmu svētku estrādes.
Un jau pēc skates ovācijas izpelnījās M. Sirmā teiktais:
– Patiesībā man šodien jums ir tikai viena laba ziņa – jūs visi esat nākošo Latviešu vispārējo Dziesmu svētku dalībnieki!
Taču jau pēc skates noskaidrojās, ka tās rezultāti tiek pārskatīti.
Pavasarī daudzi sūdzas par īpašu nogurumu, tam līdzi nāk arī miega problēmas. Bet varbūt miega problēmas pastiprina tā saukto pavasara nogurumu? Gandrīz katram kādreiz bijis jāmokās ar bezmiegu. Tu iekrīti gultā pēc smagas darba dienas, tomēr nespēj un nespēj aizmigt – galvā domas dzenā domas, spilvens spiež un sega kož; trūkst gaisa un brīdi pa brīdim māc slāpes. Vai arī pamosties melnā naktī un grozies no vieniem sāniem uz otriem, līdz pienāk laiks celties. Ko tad darīt, ja nelīdz nekas, bet izgulēties gribas?
14. martā 21.10 Jauntukumā veikalā MEGO ienāca jauns vīrietis – vidējas miesasbūves, ap 185 cm garš. Pār galvu viņam bija pārvilkta kapuce, uz acīm tumšas brilles. Vīrietis nolicis uz kases 50 santīmus un skaidrā latviešu valodā bez akcenta lūdzis košļājamo gumiju. Brīdi, kad pārdevēja atvērusi kasi, laupītājs viņai sejā iepūtis asaru gāzi un nolaupījis no kases naudu. Izmantojot apjukumu vīrietis neviena netraucēts veikalu atstājis. Nolaupītā naudas summa tiek precizēta.
Ziņas sniedza Tukuma RPP priekšnieka vietniece Rolanda Bebere
Īsi pirms atjaunotajiem Tulpīšu jeb Sieviešu solidaritātes svētkiem – 8. marta – intervējām trīs jaukus vīriešus, kuri, kā redakcijas sievietēm šķita, prot lolot savas sievietes un arī citām ļauj justies cienītām un, gribētos domāt, – sievišķīgām. Visiem uzdevām vienus un tos pašus jautājumus. Vispirms jau mēģinājām noskaidrot nenoskaidrojamo, proti, kas ir sievišķība? Kuras ir tās pazīmes, īpašības, kas ļauj secināt – jā, šī sieviete ir pats sievišķības iemiesojums? Kas ir sievišķīgi, kas – ne? Kas ietilpst sievišķības komplektā? Gribējām arī noskaidrot, vai, pēc aptaujāto domām, mūsu sabiedrībā sievietes un sievišķīgums vispār tiek novērtēts. Bet pēdējo jautājumu veltījām svētkiem, iztaujājot, kā vīrieši vērtē šo svētku – 8. marta – atgriešanos. Kā tajos mēdz iepriecināt un pārsteigt savas sievietes?
