Smejies vai raudi, tici vai netici horoskopiem un ķīniešu paražām, taču tas nu ir tiesa – šis gads, kam daudzskaitlīgie austrumnieki piedēvējuši Dzeltenās Govs nosaukumu, acīmredzmi prasa un arī turpmāk prasīs no mums īstenu vērša spēku un izturību. Nodokļi un cenas kāpj, arī komunālie… Savukārt ienākumi un attiecīgi atalgojums par padarīto – sarūk, un ne jau par dažiem latiem. Vēl bezdarbs…
20. janvārī, Raiņa ģimnāzijā, kā tas jau ierasts pēdējos gados, mācību stundas nenotika.
Jā, valstī viss put un šūmējas – re, pat valdošie grib Saeimu, tas ir – sevi atlaist, bet Zemkopības ministrija draud ar "masveida problēmām".
(Kā gan citādi, ja "optimizēs darbiniekus" un "stabilizēs stabilizāciju"!?
Tukumā izveidotas divas jaunas partiju – «Sabiedrība citai politikai» (SCP) un «Saskaņas centrs» (SC) – nodaļas.
Jauns gads ir sācies. Ar laba vēlējumiem, cerībām un… arī bažām.
Kā nu ne, ja jau tik daudz draudu izskanējis pēdējā laikā! Nu tik būs: kritiens – ar un arī bez spilvena; smagais – kā zilonim vai arī pavieglāks – ar izpletni ļipas galā. Būs jātaupa – pat ministrijām un valdībai! Nebūs vadības līgumu un, iespējams, bet – tikai iespējams, samazināsies peļņas iespējas valsts uzņēmumu padomēs (ak, partiju dižās siles bēdas!). Un gluži kā punkts visam – premjera Vecgada uzrunas "drauds": "Daži no jums vēl Godmaņa krāsniņas atceras!.."
It kā jau bezgala tumšs laiks – tiešā un arī pārnestā nozīmē. Pat ne tik tumšs kā bažīgi nomācošs – kā būs? Kā pašiem? Kā citiem? Kāds izskatās tās solītās bedres dibens? Vai ir jau klāt, vai vēl tikai krītam?…
Notikumi valstī un arī mūsu pašu novadā brīžam rosina Hašeka brašā kareivja Šveika cienīgu noskaņojumu – i smiekli nāk, i raudāt gribas, turklāt nepamet sajūta, ka esam kādas absurda teātra izrādes dalībnieki. Šķiet, labs apliecinājums tam ir arī jūsu – lasītāju – reakcija.
Sestdien, 8. novembrī valdība ārkārtas sēdē, atsaucoties AS «Parex banka» akcionāru lūgumam, lēma par bankas kontrolpaketes pārņemšanu. Kā uzskata bankas pārstāvji un arī finanšu eksperti, AS «Parex bankas» krīzi izraisīja panikas radīta finanšu nepietiekamība – pusotra mēneša laikā noguldītāji no bankas izņēmuši vairāk nekā 240 miljonus latu, 90 no tiem pēdējās divās dienās. Turklāt vispirms baumām par bankas nestabilitāti esot pakļāvušās pašvaldības un valsts iestādes.
Pēdējās laikā, viena otru apsteidzot, vadībā izvirzās divu veidu ziņas – krīze un gatavošanās valsts lielajai jubilejai. Un gluži kā mūsu valsts saimnieciskā dzīve, tā arī emocijas šūpojas: augšā – lejā, augšā – lejā…
Lasot krimināla rakstura ziņas, kurās atklāts, ka dažādas valsts drošības iestādes pieķer, noķer un aiztur citas iestādes darbiniekus, brīžam pārņem sajūta, ka esam kāda neliela vietēja kariņa liecinieki. Uzkrājot informāciju, varam zīmēt tabuliņas un shēmiņas, lai apjaustu, kurš ar ko un par ko.
Vēl oktobrī mēslo no augiem brīvās platības. Augļkoku, kā arī bērzu un liepu nobirušās lapas ir labs komposta materiāls. Lapas jāsaliek kaudzē 20 kārtām, jāapber ar pelniem, karbamīdu, superfosfātu, pēc tam kaudzi noklāj ar kūdru, kūtsmēsliem vai velēnām. Pēc gada komposts derīgs lietošanai. Lapu kompostu var gatavot arī šādi: lapas iemērc amonjaka sulfāta vai karbamīda šķīdumā, pēc tam saber polietilēna maisos ar izgrieztiem caurumiem. Maisus sasien un atstāj dārzā; pēc gada komposts gatavs. Ja augsne ir skāba (aug sūnas un citi attiecīgi augi), to jākaļķo ar krītu, dolomīta miltiem, cementa putekļiem (var arī ar pelniem, bet tie jāiestrādā pavasarī, pirms sēšanas un stādīšanas).
Pamazām vien tiekam iesvārstīti pasaules ekonomiskas krīzes jausmās, gaidās un sajūtās. Paklusām un jau visai atklāti tiek spriests par to, kura banka droša kura – sprādzienbīstama. (Pat neskatoties uz to, ka par tādu baumošanu tiek draudēts ar Drošības policiju.) Viens otrs, apskatot savu piemājas zālienu, jau vērtē, cik kazu un cūku, pārejot uz naturālo saimniecību, varēs izaudzēt. Citi, ieraugot jaunos apkures tarifus, spriež, pie kuriem lauku radiem klētiņā pārvākties…
