Aprīļa pēdējā svētdienā Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijas aktu zāles logi bija plaši atvērti, lai ļautu kora dziesmai skanēt pilsētā un pāri tai. Tieši tik skanīgu, spēcīgu un emocionāli bagātu izpildījumu no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru lielkoncerta «Tīrums. Dziesmas ceļš» un svētku noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuāra pārbaudes skates dalībniekiem sagaidīja žūrija.
Citur atklāj tūrisma sezonu, bet Laimīgo kolliju zemē, kas Variebas pusē, – jaunu, nu jau septīto filmēšanas pavasari. Tam rūpīgi gatavojas visi četrkājainie saimniecības iemītnieki, arī divkāji, putnus un, protams, filmēšanas ideju autoru – Veco kolliju, kas citādi pazīstams arī kā Agris Straujups, ieskaitot.
Kaut arī pirmajās maija dienās dārzkopjus biedē aukstums un iespējamās salnas, tomēr dārza darbi jāsteidz veikt tik un tā. Jācer, ka ievziedu aukstums būs vien maija sākumā un drīz vien pār laukiem un sētām valdīs lielā pavasara ziedēšana.
Sēmes bibliotēka 4. maijā svinēja savu simtgadi un aicināja lasītājus uz dzejnieka Imanta Ziedoņa dzejas lasījumiem.
Tukumā maijā 18.00 kultūras nama kamīnzālē «Palaid dziesmu pirmo, bērniņ mans…» – uz muzikāli literāru
24. aprīlī «Stiga RM» un «Kandava» komandas tikās otrajā pusfināla spēlē, lai noskaidrotu savstarpējās cīņās uzvarētājus. Atgādinām, ka pirmajā spēlē uzvaru guva «Stiga RM». Šoreiz abas komandas tikās Kandavas sporta hallē un gluži kā pirmajā spēlē, uzvarētājs tika noskaidrots tikai pašā spēles izskaņā – pagarinājumā. Spēles sākums labāks padevās viesiem no Tukuma, kas pirmajā ceturtdaļā iekrāja desmit punktu pārsvaru, bet otrajā spēles daļā abas komandas aizvadīja ļoti līdzvērtīgu cīņu. Otro puslaiku krietni labāk iesāka mājinieki, kas uzsāka aktīvu pakaļdzīšanos, un to gandrīz arī paveica – pēc trešās ceturtdaļas tikai viena punkta starpība. Pēdējā spēles daļa jau bija pavisam saspringta, tajā kandavniekiem izdevās uzvarēt ar vienu punktu un izcīnīt pagarinājumu. Arī pagarinājumā komandas nelika vilties līdzjutējiem – spēle ritēja saspringti līdz pat beigām, kur tomēr panākums «Stigai RM», izcīnot vietu finālā.
Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kā jau ziņots, šogad notiek gan klātienē kinoteātrī „Splendid Palace”, gan tiešsaistē – portālā filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota dzejnieka Imanta Ziedoņa jubilejas kolekcija, 13 filmas, kas pieejamas visā pasaulē bez maksas 3. un 4. maijā.
1933. gada 3. maijā Ragaciema zvejnieka Jāņa Aleksandra Zakalauska-Šokolovska-Sakalovska-Zūkura (1909-1980) un viņa sievas Annas Lizetes Elzas (1911-1977) ģimenē piedzima dēls Imants Alfrēds. 1940. gadā ģimenes galva iesniedza valsts iestādēs lūgumu mainīt uzvārdu un kopš tā laika puisis pazīstams kā Imants Ziedonis (1933-2013). Varam būt lepni, ka Tautas dzejnieks un viens no populārākajiem latviešu literātiem un publicistiem ir mūsu novadnieks.
No 2. līdz 31. maijam Tukuma novada pašvaldība ir izsludinājusi pieteikšanos radošajām stipendijām.
Lai iegūtu Zilā Karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem, savukārt jahtu ostām – 38 kritērijiem, kuri skar peldūdens kvalitāti, notekūdeņu attīrīšanu un novadi, atkritumu savākšanu un citus vides apsaimniekošanas aspektus, dažādu cilvēku grupu pieejamības nodrošināšanu videi, izglītojošus pasākumus, drošības pasākumus un citus apsvērumus.
Sestdien, 29. aprīlī 17.54 VUGD saņēma izsaukumu uz Tukuma novada Sēmes pagastu, kur netālu no dzīvojamās mājas deg siena ruļļi. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka divās sešus metrus augstās kaudzēs deg siena ruļļi kopumā 2000 m² platībā. Plkst. 23.49 ugunsgrēka izplatīšanos izdevās ierobežot un ugunsdzēsēji glābēji no liesmām nosargāja 20 m attālumā esošo dzīvojamo māju, saimniecības ēku un malkas šķūni. Notikuma vietā strādāja Engures brīvprātīgie ugunsdzēsēji, bija piesaistīta īpašnieka traktortehnika. Dzēšanas darbi noslēdzās pēc nepilnu divu diennakšu darba – pirmdien piecos vakarā.
Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem. Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.
