Tieši tādas – gramatiski un arī faktiski – grūtas izvēlēs priekšā pagājušās nedēļas sēdē bija Tukuma domas Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas deputāti, kam kā pirmo darba kārtības jautājumu nācās lemts par vai pret atbalstu projektam «Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūve».
Vakar, 11. maijā, ceļu uz kārtējo novada domes sēdi uzsāka daudzi jautājumi, tostarp tie, kas saistīti ar kultūras un izglītības jomu. Tā, piemēram, komiteju sēdē deputāti apstiprināja izmaiņas vairākos novada mācību iestāžu nolikumos, galvenokārt, lai licencētu konkrētas mācību programmas.
Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur pagastu robežas novilktas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo.
Biškopju vidū sadzirdama neapmierinātība ar to, ka jaunais Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids ir pārāk sarežģīts, tāpēc arī nereti nepieejams. Arī medus tirgū, tāpat kā piena tirgū, jūtama stagnācija. Par šiem un arī citiem ar biškopību saistītiem jautājumiem uz sarunu lūdzām politiķi un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
Šī pavasara laikapstākļi – bargas salnas maijā – bijuši īpaši nelabvēlīgi augļkopjiem, tāpēc pamatotas ir nozares bažas par turpmāko augļu un ogu attīstību, kā arī to ražu. Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informāciju maija sākumā no 5. maija līdz 7. maijam gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz pat -6,8 grādiem. Zāles virskārtā temperatūra dažviet pat visas nakts garumā bija vēl zemāka. Turklāt vietām sals bija novērojams kopā ar vēju, kas palielināja aukstuma postošo ietekmi uz augiem. Tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus.
Jaunmoku pils muzejs un Norvēģijas Meža muzejs ir veiksmīgi noslēguši pieredzes apmaiņu Nordplus projekta ietvaros, kā mērķis bija uzlabot muzeja speciālistu profesionālas prasmes, gūt iedvesmu un inovatīvus instrumentus jaunu programmu izstrādē, pilnveidošanā, koncentrējoties uz darbu ar dažādām apmeklētāju grupām, īpaši senioriem un cilvēkiem ar demenci.
Šodien, 19. maijā, «Tukku Magi» pagalmā Tukuma nevalstisko organizāciju apvienība svin 25. dzimšanas dienu. Vienlaikus tas ir arī Demokrātijas akadēmijas Kurzemes reģiona noslēguma pasākums.
Ar rekordlielu dalībnieku skaitu noslēgusies komandu erudīcijas spēle 10.–11. klases skolēniem „Lielā Eiroviktorīna 2023”. Šogad savas zināšanas tajā pārbaudīja 69 skolu audzēkņi no 100 klasēm un rezultāti patīkami pārsteidz.
Vakar, 18. maijā, Raudas ielā Tukumā ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja kaķēnu, kas bija iesprūdis betona panelī, liecina VUGD sniegtā informācija.
26. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, un 2023. gadā uzmanība ir veltīta sievietēm dizainerēm – intelektuālā īpašuma radītājām. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja publiskoto pētījumu, Eiropas savienībā 2021.gadā starp dizaineriem 23,7% bija sievietes. Ievērojami labāka situācija ir Latvijā, kas apsteidz arī kopējos Eiropas Savienības rādītājus – sieviešu dizaineru īpatsvars ir 35%.
Ar rekordlieliem sasniegumiem kampaņas “Tīrai Latvijai” pastāvēšanas vēsturē ir noslēgusies izlietoto bateriju vākšanas konkursa 2022./2023. mācību gada sezona. Izlietoto bateriju vākšanā iesaistījās 99 tūkstoši bērnu un jauniešu no 437 izglītības iestādēm no visas Latvijas, pārstrādei nogādājot 41,690 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu. Tas ir par 64% vairāk nekā pērn un divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem. Izlietoto bateriju vākšanu izglītības iestādēs rīkoja “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO” un Valsts izglītības satura centru un “CleanR” atbalstu.
Biedrība “Peldēt droši” sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādājusi “Noslīkšanas melno punktu karti”, kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Analizējot adreses, var secināt – noslīkst visā valsts teritorijā.
