Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Jēkabpilī atrastai mirušai lapsai ir laboratoriski apstiprināta putnu gripa. Līdz ar to šobrīd Latvijā konstatēti jau divi gadījumi, kad ar putnu gripu saslimuši un miruši zīdītāji – Daugavpilī un Jēkabpilī. Savukārt Polijā putnu gripa ir konstatēta divdesmit četriem mirušiem kaķiem.
Latvijas bioloģisko lauksaimnieku kopiena un tās jumta organizācija «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» (LBLA) kopā ar
Sikspārnis ir noslēpumains nakts dzīvnieks un vienīgais Latvijas lidojošais zīdītājs. To tuvāk iepazīt aicina Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde), organizējot Sikspārņu nakti 15. jūlijā Ķemeru Nacionālajā parkā, 28. jūlijā Lielstraupē un 29. jūlijā Dundagā ar radošām darbnīcām, izziņas aktivitātēm, stāstiem un vērošanas pastaigām tumsā.
Jātnieku Sporta Klubam Lejnieki šogad palika pieci gadi kopš dibināšanas un šo vērtīgo jubileju klubs atzīmēja ar lielisku pasākumu jau 27. maijā. Kopš kluba dibināšanas, tas ir attīstījies un audzis, sniedzot jātniekiem iespēju apvienoties, mācīties un dalīties savā kopīgajā mīlestībā pret jāšanu. JSK Lejnieki vēlas izteikt siltu pateicību visiem, kas atbrauca un piedalījās Jātnieku Sporta Kluba Lejnieki rīkotajās sacensībās 8. jūlijā. Tā bija patiešām skaista un vasarīga diena, un tas padarīja šīs sacensības vēl īpašākas.
Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus… Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.
2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji… Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.
6. jūlija vakars pie Irlavas sporta nama uz sacensībām atkal gaidīja velokrosa Mammasdabas takās dalībniekus. Sacensību otrā kārta šoreiz pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Kopā pieteicās 92 velomīļi. Arī laika apstākļi bija kā radīti, lai sacenstos un baudītu burvīgu vasaras vakaru Abavas upes krastos Irlavā.
2024. gadā jauniešiem būs iespēja pildīt valsts aizsardzības dienestu kādā no Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībām vai Zemessardzē.
Šodien, 9. jūlijā, noslēdzas Dziesmu un deju svētki. Neskaitot koncertu Mežaparka estrādē, Rīgas ielās šodien var klausīties arī vokālo ansambļu uzstāšanos. To vidū arī Jaunpils ‘Vocalica’ un ‘Kaprīze’, kas pārstāv Jaunsātus.
Rīgas pašvaldības noteikumi[1] par skolēnu uzņemšanu vidusskolu 10. klasēs ierobežo jauniešu iespējas turpināt mācības, jo pašvaldībā ir stingrākas prasības nekā likumā atļauts. Tādējādi daļai izglītojamo tiks liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs. Tas neattiecas uz izglītības ieguvi neklātienē vai tālmācībā.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 13. līdz 15. jūlijam būs apskatāma izstāde „Elegantās lilijas 2023”, kas veidota sadarbībā ar biedrību „Lilium Balticum”.
Jau šodien, 30. jūnijā, Rīgā atklāj XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus. Vairāk nekā nedēļas garumā te norisināsies vismaz ap pussimts dažāda mēroga pasākumu. To vidū arī kāds pavisam īpašs, jo lielā mērā tieši novadnieku veidots koncertuzvedums «Dziesmu svētki 1993». Par to, kā radusies iecere pēc 30 gadiem uzjundīt atmiņas par jau aizvadītiem svētkiem, uz sarunu aicinājām diriģentu Rūdolfu Bacānu.
