ntz.lv

Lasītājs jautā: – Līdz Melnezera ielai tagad ir jauns gājēju celiņš, taču – tā īsti tas nekur neaizved. Celiņš izbeidzas pie divām priedēm Melnezera ielas malā, taču, lai, piemēram, ar invalīdu ratiņiem nokļūtu līdz ēkai Melnezera ielā 1, kur notiek aktīvākā darbība, vēl jātiek pāri nelīdzenajam laukumam, kura malās ir uzbērta grants. Bet, kad pamatīgi salīst, tur ir arī lielas peļķes, jo šī laukuma segums nav gadiem remontēts. Turklāt nekādu lietus ūdens kanalizāciju tā arī šajā vietā neierīkoja, lai šo ūdeni novadītu. Vizuāli izskatās, ka ceļa slīpums veidots tā, lai ūdeņus novadītu uz ēkas pusi, bet tas nozīmē, ka ūdens tecēs laukumā pie ēkas, taču arī te nav nekādas noteces.  

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus norādīt savu kontaktinformāciju valsts E-veselības sistēmā, savukārt gadījumā, ja tā iepriekš tika norādīta – pārliecināties, ka norādītais tālruņa numurs un e-pasta adrese joprojām ir aktuāli. Šīs informācijas pieejamība nepieciešamības gadījumā nodrošinās veselības nozares valsts pārvaldes iestādēm iespēju nosūtīt iedzīvotājiem informāciju par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, profilakses veikšanas nepieciešamību u.c.

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.

Parasti bez ārsta piedalīšanās cilvēki nepamana problēmas nierēs, jo šīs slimības sākas bez simptomiem, cilvēks jūtas labi, viņam nekas nesāp. Diskomforts vai nepatīkamas sajūtas parādās jau vēlākās stadijās. Tā tas ir arī ar hronisku nieru slimību jeb hronisku nieru mazspēju, ko ārstēt ir visgrūtāk, bet tās sākumu var nepamanīt, ja laikus neveic mērījumus, testus vai analīzes.

Kā informē Tukuma kultūras nams, sezonas atklāšanas koncerts, kas bija plānots jau rīt, 1. jūnijā, laika apstākļu dēļ ir pārcelts uz 10. jūnija pulksten 18.00.

Valdība otrdien, 31. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām, atceļot virkni ierobežojumu mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, tajā skaitā atceļot prasību putnus turēt norobežotā vietā, kas stāsies spēkā pēc noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

3. jūnijā Tukumā viesosies vairāk nekā 60 deju kolektīvi (kopumā ap 2000 dalībnieku) no visas Latvijas – Augšdaugavas, Bauskas, Daugavpils, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jūrmalas, Jelgavas, Kuldīgas, Ķekavas, Līvānu, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Rīgas, Ropažu, Saldus, Siguldas, Talsu, Tukuma, Valkas novadiem un pilsētām. Plānots, ka Tukumā deju taku izdejos vairāk kā 2000 dalībnieku.

«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcija sāņemusi nu jau vairākus iedzīvotāju atmiņu stāstus un viedokkļus par padomju laika piemiņas vietu Tukumā, Pils ielā. Lūk, viens no tiem.

Šajās brīvdienās Tukumā notika Tukuma pilsētas čempionāts mākslas vingrošanā “Baltijas puķe 2022”, kurā piedalījās Tukuma Sporta skolas audzēknes.

28.maija vakarā daudzi Latvijas dievnami bija atvērti “Baznīcu nakts” apmeklētājiem, lai skatītu sakrālo celtņu interjeru, iepazītu to vēsturi, izjustu svētku īpašo gaisotni sapostajās baznīcās, klausītos mūzikas skaņās, mācītāju uzrunās un nodotos kopīgai lūgšanai.

No šodienas, 30. maija, līdz 17. jūnijam notiks deformācijas šuvju remontdarbi uz tilta pāri Lielupei uz Ventspils šosejas (A10) pie Slokas (36. km).

Piedaloties 16 putnu vērotāju komandām, noslēgušās diennakts putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas 2022”, ko maija nogalē rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība ar sadarbības partneriem.