14. septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa darbinieki saņēma informāciju, ka naktī pulksten 1.31 Tukuma dzelzceļa stacijā atrodas 14 gadīga meitene, kura, braucot ar vilcienu no Rīgas uz mājām, esot iemigusi un pabraukusi garām Ķemeriem – pieturai, kurā viņai bija jāizkāpj. Policisti nekavējoties devās uz dzelzceļa staciju, kur sastapa pusaudzi, un nogādāja meiteni viņas dzīvesvietā.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā 2021. gadā tika ieviesta tradīcija atklāt mācību gadu ar svinīgu ceremoniju, šogad tā notiks 2022. gada 16. septembrī plkst. 11:00 Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma stadionā.
No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par nolietoto elektroiekārtu korektu utilizāciju un padarītu nevajadzīgas vai nolietotas elektrotehnikas nodošanu pārstrādei ērtāku Latvijas reģionu iedzīvotājiem, “Zaļā josta” sadarbībā ar SIA “Lidl Latvija” un AS “BAO” šo sestdien organizē Elektrosestdienu Tukumā. Elektrosestdienas dalībniekiem ir iespēja apvienot veikala apmeklējumu ar nolietotās elektrotehnikas ērtu nodošanu pārstrādei, kā arī piedalīties dāvanu karšu izlozē.
Šodien, 14. septembrī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pieņēma gala lēmumu par pedagogu beztermiņa streiku, ko plānots sākt nākamajā pirmdienā, 19. septembrī. Un tas nozīmē, ka gan skolu skolotāji, gan pirmsskolas iestāžu pedagogi neieradīsies savās darba vietās. Tukuma novadā streiku atbalsta 32 izglītības iestāde (kopā – 44, to vidū ar profesionālās un privātās skolas), pirmsskolu ieskaitot.
Nedēļas nogalē, 10. un 11. septembrī Lietuvas pilsētā Klaipēdā norisinājās Baltijas čempionāts vieglatlētikā vecmeistariem. Sacensībās startēja arī vairāki sportisti no Tukuma novada. – Liene Medisone, Modris Liepiņš, Juris Koniševs, Modra Liepiņa, Baiba Frišenbrūdere, Juris Kožeurovs, Māris Mednis, Liene Gudriniece, Gunta Helmane, Sandris Filka, Krists Medisons, Gunārs Pavlovskis, Tālivaldis Krūmiņš, Irina Kacura un Jānis Vembris.
Pēdējās dienās sabiedrību sasniegušas ziņas par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, aprokot dzīvu suni, šaujot pa kaķiem vai spīdzinot putnus. Neatkarīgi no tā, kas to veicis pieaudzis cilvēks vai pusaudzis, šādai rīcībai nav attaisnojuma un tā ir kriminālsodāma darbība. Dzīvnieks neatkarīgi no tā vai tas ir mājas, vai savvaļas ir dzīva radība nevis priekšmets. Dzīvnieks tā pat kā cilvēks izrāda savas emocijas, viņš izjūt sāpes, bailes, prieku un atbilstoši reaģē. Cilvēks ar savu darbību vai bezdarbību veicina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, putnu uzturēšanos māju pagalmos, meža dzīvnieku ienākšanu pilsētās. Bet tas nekādā gadījumā neattaisno vardarbību pret dzīvniekiem.
Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.
Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha platību un ar piecdesmito gadu sākumā ievesto perspektīvo lopbarības augu nu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem.
“Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai,” skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un vai ir vēl iespējas kādu invāziju apturēt.
Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju.
9. septembrī Smārdes pagastā vīrietis vadīja automašīnu «Peugeot 307», un transportlīdzeklim tehnisku iemeslu dēļ nolūza priekšējais kreisais ritenis, kas ieripoja pretējā virziena braukšanas joslā un sabojāja pretī braucošo mašīnu. Pārbaudes laikā policisti konstatēja, ka autovadītājam nav likumā noteiktajā kārtībā iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Policijā par ceļu satiksmes negadījumu pieņemts lēmums atteikt uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt par automašīnas vadīšanu bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām vīrietim piemērots naudas sods – 300 eiro.
