Šodien, 14. septembrī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pieņēma gala lēmumu par pedagogu beztermiņa streiku, ko plānots sākt nākamajā pirmdienā, 19. septembrī. Un tas nozīmē, ka gan skolu skolotāji, gan pirmsskolas iestāžu pedagogi neieradīsies savās darba vietās. Tukuma novadā streiku atbalsta 32 izglītības iestāde (kopā – 44, to vidū ar profesionālās un privātās skolas), pirmsskolu ieskaitot.
Nedēļas nogalē, 10. un 11. septembrī Lietuvas pilsētā Klaipēdā norisinājās Baltijas čempionāts vieglatlētikā vecmeistariem. Sacensībās startēja arī vairāki sportisti no Tukuma novada. – Liene Medisone, Modris Liepiņš, Juris Koniševs, Modra Liepiņa, Baiba Frišenbrūdere, Juris Kožeurovs, Māris Mednis, Liene Gudriniece, Gunta Helmane, Sandris Filka, Krists Medisons, Gunārs Pavlovskis, Tālivaldis Krūmiņš, Irina Kacura un Jānis Vembris.
Pēdējās dienās sabiedrību sasniegušas ziņas par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, aprokot dzīvu suni, šaujot pa kaķiem vai spīdzinot putnus. Neatkarīgi no tā, kas to veicis pieaudzis cilvēks vai pusaudzis, šādai rīcībai nav attaisnojuma un tā ir kriminālsodāma darbība. Dzīvnieks neatkarīgi no tā vai tas ir mājas, vai savvaļas ir dzīva radība nevis priekšmets. Dzīvnieks tā pat kā cilvēks izrāda savas emocijas, viņš izjūt sāpes, bailes, prieku un atbilstoši reaģē. Cilvēks ar savu darbību vai bezdarbību veicina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, putnu uzturēšanos māju pagalmos, meža dzīvnieku ienākšanu pilsētās. Bet tas nekādā gadījumā neattaisno vardarbību pret dzīvniekiem.
Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.
Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha platību un ar piecdesmito gadu sākumā ievesto perspektīvo lopbarības augu nu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem.
“Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai,” skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un vai ir vēl iespējas kādu invāziju apturēt.
Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju.
9. septembrī Smārdes pagastā vīrietis vadīja automašīnu «Peugeot 307», un transportlīdzeklim tehnisku iemeslu dēļ nolūza priekšējais kreisais ritenis, kas ieripoja pretējā virziena braukšanas joslā un sabojāja pretī braucošo mašīnu. Pārbaudes laikā policisti konstatēja, ka autovadītājam nav likumā noteiktajā kārtībā iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Policijā par ceļu satiksmes negadījumu pieņemts lēmums atteikt uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt par automašīnas vadīšanu bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām vīrietim piemērots naudas sods – 300 eiro.
Aizvadītajā nedēļā, no 5. septembra līdz 11. septembrim, Latvijā par 14,5% pieaudzis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) 1,04 norāda uz infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā. Par 6% pieaudzis pacientu skaits stacionāros.
Tēvu dienā, 11. septembrī, stādaudzētavā «Celmu Pasaule» tika atklāta Ievas Krūmiņas fotoizstāde.
Piektdien, 2022. gada 30. septembrī, norisināsies Zinātnieku nakts 2022, kas ik gadu notiek visā Eiropā, lai popularizētu zinātni un zinātnes sasniegumus. Plašākai sabiedrībai tiks atvērtas augstskolas un zinātniskie institūti, lai ikviens interesents var tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās.
Jau otro gadu Baltijas valstīs notiks Samsung ideju konkurss jauniešiem “Solve for Tomorrow”, kurā 9. – 12. klašu skolēnus aicina radīt idejas videi draudzīgai nākotnei. Konkurss vienlaicīgi norisināsies Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un labākās komandas finālā sacentīsies par balvām 16 000 eiro vērtībā.
