8. decembrī konkursa «Labākais darbā ar jaunatni 2022» apbalvošanas ceremonijā tika sumināti desmit laureāti astoņās kategorijās. Par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā tika izteikta atzinība pašvaldībām, darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, jauniešu centriem, kā arī jaunatnes organizācijām un biedrībām, kas veic darbu ar jaunatni.
7. decembrī 18.49 Tukumā, Tulpju ielā, virzienā no Kurzemes ielas uz Asteru ielu, vīrietis vadīja transportlīdzekli «Dodge Nitro» un uz neregulējamas gājēju pārejas nedeva ceļu gājējam, kas tobrīd šķērsoja brauktuvi. Gājējs nogādāts ārstniecības iestādē. Kā policijai skaidrojis liecinieks, gājēji tobrīd savā starpā bija aizrunājušies un, šķērsojot ielu, nepārliecinājās, vai tas ir droši (proti, vai auto tiešām dod ceļu). Uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi gan pret autovadītāju, gan pret gājēju. Jāpiebilst, ka saskaņā ar 2021. gada jūlija Tukuma novada Kustības drošības un satiksmes organizācijas komisijas lēmumu arī šo gājēju pāreju bija plānots likvidēt.
Šā gada 8. decembrī Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā. Pieteikumu iesniegšana notiks klientu portālā www.mans.altum.lv.
Šodien, 8. decembrī, SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv uzsāk ziedošanas iniciatīvu “Ziedo savu depozītu”, kuras ietvaros lietotāji varēs ziedot depozīta maksu par nodotajiem dzērienu iepakojumiem taromātu tīklā visā Latvijā[1]. Depozīta maksu būs iespējams novirzīt trīs dažādām labdarības iniciatīvām – Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, trūcīgiem senioriem un dzīvnieku patversmēm visā Latvijā. Ziedošanas funkciju taromātos plānots saglabāt visu depozīta sistēmas darbības laiku.
Jau vēstīts, ka noslēdzošajās posmā ir Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde (noris saskaņošana pašvaldībās, tostarp Tukuma novadā). Publiskās apspriešanas ietvaros visplašākās diskusijas raisīja daži aizsardzības plāna rosinājumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar medību organizēšanas kārtību Nacionālā parka teritorijā. Medību biedrības – tās, kurām vēsturiski ir bijušas tiesības medīt parkā, aktīvi iebilda. Savukārt «Ķemeru nacionālais fonds», kas aicina līdzšinējo kārtību tomēr mainīt, platformā «Mana balss» uzsācis parakstu vākšanu, lai, pirmkārt, apzinātu, ko par šo jautājumu domā plašāka sabiedrība, ne tikai mednieki, otrkārt, lai rosinātu pārmaiņas valstiskā līmenī.
Šodien uz 12.00 stiprās snigšanas dēļ īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Vidzemes šosejas (A2) posmā no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no Vangažiem līdz Braslai, Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeriem līdz Strazdei, reģionālā autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P98) posmā no Liepājas šosejas (A9) līdz Tukumam, kā arī Liepājas šosejas (A9) posmā no pagrieziena uz Tukumu līdz Bikstiem.
(14.11.1935 – 03.12.2022) Mūžībā devies gleznotājs Imants Kalniņš. Ražīgajā mākslinieka darba mūžā radīti simtiem darbu,
Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: “Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs”. Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Tukuma muzejā šonedēļ būs iespēja tikties ar māksliniekiem, kā arī notiks tradicionālā «Zelta svētdiena» Durbes pilī.
