Marija Anmane

Mani uzrunāja un vēl joprojām neliek mieru mācītāja un filozofa Jura Rubeņa izteiktā doma par

Latvijā – kā viena no valsts prioritātēm – kārtējo reizi noteikta nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšana, taču

Uzklausot bijušo, aizejošo, atvaļināto, neievēlēto utt. politiķu un amatpersonu izteikumus par to, kas bijis, pagājis

Šobrīd, kad mūsu tauta šķiet nogurusi no politiķu savstarpējiem ķīviņiem, no ”lielās” un arī ”mazās”

Ik pa laikam, cilvēkos apgrozoties, nākas dzirdēt rezignētas nopūtas: rudens drūmums, nomāktība, bezcerība, depresija… Krēsla

Iedomāsimies, ka spēlējam bērnu populāro spēli «Uzmini nu!», un mums jautā: “Kā nevar būt par

Skumjas, vienīgi skumjas izraisa patlaban ”karstākais notikums” – otrdienas vakara LTV1 raidījums «1:1», kurā ar

  Cilvēks, kas nekādā veidā nav iesaistīts politikā, cilvēks, kas ir vidējos gados, ar ne

Jā, mēs nevaram pazīt un spēt novērtēt visus Latvijas cilvēkus, arī politiķus – ne. Vēl

Vasaras saulgriežu laikā Mežparka estrādē ar lielu saviļņojumu noskatījusies un izbaudījusi deju lielkoncertu «Lec, saulīte!»,

Šoreiz gribas dalīties domās par to, ko… noguļam. Piemēram, gadā vienīgo, kārtējo Muzeju nakti. Šoreiz

Bezsniega ziema un saulains pavasaris; saules pilns rīts un lietaina diena; ”vēsturisku” uzvaru atcere un šovinistiski