Marija Anmane

Mainās apstākļi, mainās sabiedrība. Tautā klīst anekdote par to, ka kāds centīgi – vismaz divreiz

Kad dienas sāk mūs aplaimot ar sauli; kad ziemas vissiltākās (un līdz ar to –

Politologam Ilmāram Mežam, šķiet, pagājušajā nedēļā radās doma, ka mums, Latvijā, nekaitētu Iedzīvotāju ministrija, kur

Krievijā krīt valdība. Anglijā princis Harijs un  viņa laulātā draudzene kalpošanu karaļnama tradīcijām nomaina pret

Mūsu trauksmainajā un steidzīgajā pirmssvētku laikā varu ieteikt apgūt… prasmi distancēties. Iesākumā vienosimies, ka par

Pār Rīgu mirdz Brīvības piemineklis, kam tauta saziedojusi šo svētku gaismu. Visur, kur šajās dienās

Sarunās ar radiem, draugiem, paziņām un pat pavisam nejauši sastaptiem ļaudīm aizvien biežāk tiek skarti

Mums katram tie ir savi. Valdībai – jāizlemj, kam vajag vairāk naudas: politiķiem (partijām) vai

Vasara beigusies. Ceturtdienu, kad top šīs rindas, sinoptiķi sola patīkamu – saulainu un siltu, un

Varam būt lepni, ka te, Tukumā, pirms deviņiem gadiem aizsāktā tradīcija aicināt dzejas mīļotājus un arī tās radītājus lasīt un arī zīmēt dzeju uz perona, nu jau aizgājusi tālu pasaulē. Dzeju vietās, kur vien redzamas sliedes, nu vienlaikus (šodien, 13. septembrī, 19.00) lasa gan daudzviet Latvijā, gan arī citviet, kur dzīvo latvieši, piemēram, Norvēģijā un Īrijā.

Viss sākās ar to, ka gadījās pabūt laukos: ieniru, var teikt, klusumā uz mierā gluži

Tuvojas rudens. Bet līdz tam – baudām visnotaļ jauko atvasaru, kas pēc nejaukās vasaras ir