Man tāds interesants jautājums. Sāku strādāt es 12. datuma un tā nostrādāju vairākus gadus. Un šogad 19. novembrī uzrakstīju atlūgumu, taču uzņēmuma sekretāre man skaidroja, ka viņi var arī principā atvaļinājuma naudu pilnā apmērā man neizmaksāt. Vai tā ir? Jāiebilst, ka vairākus gadus pēc kārtas atvaļinājumā negāju.
Pēdējā laikā biežāk nācies parunāties ar pagastu cilvēkiem un pavērot, kāds ir viņu noskaņojums šeit un tagad. Kā viņi jūtas, tik ilgi stumdītās un asi kritizētās reģionālās reformas rezultātā, kas iesākta un turpina īstenoties pašā ekonomiskās krīzes epicentrā?
Diennakts tumšākā daļa turpina kļūt garāka, bet sniegs kaut kur aizkavējies, tādēļ no 23. līdz 27. novembrim, kā katru gadu, Valsts policija un Ceļu Satiksmes Drošības direkcija rīko akciju «Esi redzams!». Akcijas ietvaros policijas darbinieki devās uz skolām un bērnu dārziem, lai stāstītu par satiksmes drošību un dāvinātu bērniem atstarotājus.
Zvanu no Baložu ielas un cerams, ka jūs mums varētu palīdzēt atrisināt vienu sasāpējušos problēmu. Mums vienas mājas galā ir siltummezgls ar skaitītāju, pie kura pieslēgti 8 dzīvokļi, bet pie otra gala un siltummezgla – 24 dzīvokļi.
Zvana jums tukumniece no Veidenbauma ielas. Ir kāda lieta, kas ļoti satrauc.
Zvana pensionāre no laukiem, un mēs te daudz cilvēki esam sašutuši. Kāpēc atcelts autobuss, kas gāja no Tukuma uz Džūksti 16.10? Nu tas ir pārcelts uz 18.00. Iepriekšējais laiks bija ļoti izdevīgs, un tā bija ērta nokļūšana līdz Džūkstei, piemēram, tiem, kas brauca no Rīgas. Un patiesībā var gadīties, ka ar autobusu 18.00 vispār neviens vairs nebrauks, jo pirms tam – 17.20 – iet reiss uz Jelgavu.
Kaut sniegu aiz loga tā arī nemana, tepat, Tukumā, jau top sniegavīri. Tos no papīra un citiem pieejamiem materiāliem tapina bērni. Viņu uzburto īstas ziemas ilūziju var aplūkot ikviens, ja ceļš ved garām «Euroskors» veikaliņam Pasta ielas stūrī.
Gribētos pavaicāt, vai nebūtu iespējams avīzīti padarīt nedaudz lētāku, piemēram, izdodot to uz mazāk lapām? Man ir arī pāris ieteikumi: varētu kaut vai nelikt tik lielas fotogrāfijas; arī sportam tiek atvēlētas veselas divas lapas; varētu iztikt arī bez tām humora lapām un receptēm, jo katram jau pašam ir kāda pavārgrāmata mājās. Vai varbūt varētu rakstīt saturiskākus – īsākus – rakstiņus? Protams, viedokļi jau par to dalās, taču tagad jau katrs santīmiņš ir svarīgs un vajadzīgs, bet avīzīti lasīt arī gribas.
Vēl pirms baudīt par godu valsts svētkiem piešķirto brīvo dienu, arī Jaunpils vidusskolā atzīmēja Latvijas dzimšanas dienu.
Iešūpojoties valsts svētku noskaņās, jau 14. novembrī Jelgavas kultūras namā, kopā ar citiem kolektīviem un māksliniekiem, uz skatuves dēļiem stāvēja Tukuma skolotāju koris «Vanema». Arī koncerta programmu diriģents Aigars Meri šoreiz bija sastādījis, ja tā var teikt, latviski-tukumniecisku, jo divi no atskaņotajiem skaņdarbiem bija mūsu pašu komponista Pētera Butāna radīti.
Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, aizdomājos, kas tad īsti mani pie šīs zemes saista? Kādēļ, neskatoties uz visām mazajām un dižajām valsts ķibelēm, tomēr jūtos te piederīga. Ne mums te kalni augstākie, ne lauki leknākie un arī cilvēki, ko tur liegties, nav Latvijā tie laipnākie un atsaucīgākie. Un sapratu, pirmkārt, ne jau mēs izvēlamies (vismaz apzināti), kur piedzimt. Bet tas nu ir skaidrs – zeme, tradīcijas atstāj nospiedumus katra atsevišķa cilvēka liktenī. Tas taču ir tik ļoti latviski, netiekties pēc zilajām tālēm un plašajām jūrām, bet vairāk tā sirsnīgi pieķerties savam kaktiņam, savam stūrītim zemes… Bet man personīgi mana zeme būts te, Latvijā, ja blakus būs mani mīļie un tuvie cilvēki.
Vai Jaunpils novadā valsts svētkos sveic represētos? Jaunpils novada priekšsēdētāja Ligita Gintere pastāstīja, ka valsts svētku
