Kārtējā Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku apmācības programma noslēdzās šo ceturtdien, kad vērīgas komisijas klātbūtnē noslēguma eksāmenu kārtoja frizieres. Pēc apgūto zināšanu apliecināšanas "uz papīra", apmācāmie ķērās pie eksāmena praktiskās daļas – grieza un veidoja matus pašu sarunātajiem modeļiem.
Gribēju parunāt par kādu lietu. Smuki vai nesmuki, bet es šajā vietā savu kāju vairs
Dzīvoju Tukumā, Partizānu ielā, un man tuvākais veikals bija «Elvi». Bet vienu dienu parādījās uzraksts, ka tehnisku iemeslu dēļ veiklas slēgts. Kāpēc tā un vai kas cits paredzēts šī veikala vietā?
Interesē, kur var Tukumā nopirkt dekoderu par tiem solītajiem 39 latiem. Kurzemes ielā, kur ir oficiālais «Lattelekom« veikals, to vairs it kā neesot, savukārt «Rimi» dekoders, cik saprotu, iegādājams par Ls 60!?
Neesmu pārliecināts, vai tas kādu tiešām interesē, bet, manuprāt, tas ir interesanti – kaut neviens
Kā kārtējais apliecinājums atziņai, ka latvietim kultūra tomēr ir neatņemam dzīves sastāvdaļa, bija pasākums Viesatās, pagājušajai darba nedēļai noslēdzoties. 12. martā pagasta tautas namā uz ikgadējo pasākumu «Prieks kopā būt» sapulcējās gan pašu, gan kaimņpagastu pašdarbnieki, kas bija sagatavojuši un līdzi atveduši muzikāli dramatiskus, skanīgi dejiskus un teatrālus priekšnesumu.
Vakar Jaunpils vidusskolas sporta zālē cits uz soliem, cits – vingrošanas paklājiem, sasēda sākumskolas bērni, lai saņemtu citu – tādu pašu – bērnu rokām gatavotas nelielas dāvaniņas.
Kaut lēnākos tempos, bezdarba līmenis valstī diemžēl vēl arvien turpina augt. Tā februārī bez darba palikuši un kā bezdarbnieki reģistrējušies gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Un kaut vai tādēļ vien, lai nebūtu jāsēž mājās, klēpī rokas salikušam, daudzi steidz izmantot oficiālo iespēju papildus bezdarbnieka pabalstam kaut ko noderīgu apgūt valsts apmaksātos kursos.
Vietējie zinātnieki izpētījuši, ka jau pēc gadiem 20 Latvijas zemi pastāvīgi mīdīs vairs tikai divi miljoni latviešu. Negribīgi vairojamies, strauji izmirstam un vēl – naski izbraucam! Taču tāds nu šķiet ir to mazo nāciju liktenis – vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu – viens-divi – un var arī nebūt pavisam.
Cik saulaina bija sestdienas pēcpusdiena, tik saulaini romantiskās noskaņās «Brīvajā akadēmijā» izskanēja patiesi unikāls koncerts, kas veltīts poļu komponista Friderika Šopēna 200-gadei.
Saņemot jaunos komunālo maksājumu rēķinus, Viesatu iedzīvotāji interesējās, kādēļ gan par ūdeni, gan atkritumu izvešanu jāmaksā vairāk? Ja visus iepriekšējos gadus par katru mājā mītošo bijis jāmaksā zem viena lata, tad tagad summa ir vismaz divkāršojusies. Kādēļ tā? Vai tikai tāpēc, lai tarifi visā novadā būtu vienādi? Un vai, ja veikta ūdenssaimniecības rekonstrukcija, kopējam patēriņam nevajadzētu samazināties?
Šķiet, neesmu vienīgā, kurai, kaut arī ziema ir mīļa – beidzot tā ir līdz kaklam. Un lai nu kas, bet pārdomas par pēdējo gadu dabas zinātnieku lielo biedu – "globālo sasilšanu" – ne tikai nolien skaidrā saprāta tālākajos apcirkņos, bet pat sāk šķist neticamas!? Un kad prātojumi aizslīd pavisam ķecerīgā virzienā (no sērijas – "sū ar visiem kūstošajiem ledājiem – ka tik Latvijā kļūst siltāks!"), uzduros uz pastāvējušu, tomēr varen intriģējošu ziņu, kas stāsta, ka problēma – "globālā sasilšana" varbūt ir pārāk uzpūsta.
