Lai pašiem un citiem prieks
Domājams, ka ne vienam vien ir pazīstama tā īpašā sajūta, kad pēc ilgākas prombūtnes atkal tiek šķērsota Latvijas robeža. Jā, ceļi grambaināki, pilsētās ēku fasādes dažviet ļoti aplupušas, bet laukmalās vientulīgi stāv pamestas būdiņas, iesiluši onkulīši gar šosejas malu min vien sev zināmas līkloču takas un gaisā virmo kaut kas… tā kā no gotiņām nācis. Un tevi pārņem teju spriņģeļojošs prieks, jo te taču ir mūsu mājas un nevienam citam uz visas plašās pasaules Latvija nekļūs tik tuva un mīļa, kā man! Tomēr reizēm, profilakses nolūkos, der izkāpt arī ārpus pieraduma rāmjiem un mēģināt paraudzīties uz savu tēvzemi no malas, kaut vai cenšoties saskatīt to, ko ar izbrīnu vai apbrīnu Latvijā varētu ieraudzīt, teiksim, visam labajam atvērts tūrists.