Liena Trēde

Zviedru nacionālā banka pērn sāka nopietni gatavoties projektam, lai  uztapinātu paši savu e-valūtu. Iesākumā šī

Pagājušā nedēļā preses konferencē uz jautājumiem par šobrīd aktuālo Kandavas novadā atbildēja domes priekšsēdētāja Inga Priede. Viena no aktualitātēm – topošais budžets un paredzamie izdevumi.     

Pagājušā piektdienā, 4. janvārī, noslēdzās Engures novada pašvaldības izsludinātais metu konkurss, kura mērķis bija atrast idejas Smārdes «Vēju dārza» tālākai attīstībai.

Tukumā, Klusās ielas galā, 2. janvāra pēcpusdienā nebūt nav tik kluss. Spēcīgas vēja brāzmas šūpo priedes, kas čīkstēdamas ik pa brīdim apber voljērus ar jaunu birstoša sniega kārtu. Un visapkārt skan priecīgas rejas, kas drīz vien pāriet tādos kā gaidpilnos smilkstienos, dzīvnieku patversmes iemītniekiem sacenšoties par cilvēku uzmanību.

Līdz šī gada nogalei pašvaldībai bija divi aktuāli risināmi jautājumi. Pirmkārt, kā ne reiz jau esam vēstījuši, tika plānots atrast jaunu vadītāju SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», otrkārt, bija jātiek skaidrībā, kā būs ar finansējumu Kandavas novada internātvidusskolai. Tomēr šī brīža situācija liecina, ka, visticamāk, risinājuma nebūs ne vienā, ne arī otrā gadījumā.

Šī tradīcija ilgst jau aptuveni desmit gadus un atšķirībā, piemēram, no ierastās Miķeļdienas tirgošanās, kas, starp citu, arī ik gadu notiek Engures vidusskolā, šim tirdziņam ir pavisam citi mērķi. Iesākumā visu ietirgoto naudiņu ziedojuši akcijai «Eņģeļi pār Latviju», bet pēdējos gados tirdziņā vāc līdzekļus jau pavisam konkrētiem bērniem, stāsta skolotāja Ina Puzānova

Tas ir teju refleksu līmenī, ka, izvēloties starp diviem it kā līdzīgiem produktiem veikalā, par

Viena īpaša pirmssvētku tradīcija Kandavā nerūs – lai vēji pūš un sals kniebj vaigos, bet Promenādē uz svētku eglītes iedegšanu pulcējas daudz bērnu.

15. novembrī notika Kandavas novada domes ārkārtas sēde, kurā izskatīja jautājumus, kur deputātiem lēmumu būtu jāpieņem steidzamā kārtā. 

8. novembrī «Kalnmuižā» norisinājās asociācijas «Lauku ceļotājs» sezonas noslēguma seminārs. Neskaitot būtisku jaunumu un projektu uzskaitīšanu, tā vienlaikus bija iespēja uzņēmējiem  savstarpēji iepazīties, kā arī no tiešajiem avotiem uzzināt, kā laukos ražotai produkcijai nokļūt uz galda smalkā restorānā un interneta veikalā. 

Vēl tikai oktobrī atklāšanas svētkus piedzīvoja Latvijas universitātes pētnieku apjomīgais kopdarbs jeb monogrāfija, kas no dažādām šķautnēm aplūko  aktuālo situāciju mūsu valsts mediju vidē. Iespaidīgajā autoru virtenē atrodams arī filozofijas doktores Skaidrītes Lasmanes vārds. Laikā, kad tiek veidots Latvijas mediju ombuds un realizēts arī Latvijas Žurnālistu asociācijas paspārnē tapis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts mediju kritikas projekts, viņas zināšanām un viedoklim šai jomā ir īpašs svars. Un esam pateicīgi, ka joprojām ļoti aizņemtā pētniece piekrita šai sarunai, ka turpat, universitātes trokšņainajā kafejnīcā, vienas kafijas tases garumā, bija iespēja viņu izvaicāt. Par to, kādu  redz Latvijas žurnālistiku un tās patērētājus, informēti, zinoši, bet tomēr – it kā no malas raugoties.

Par to, ka daļai novada iedzīvotāju šī problēma kļuvusi aktuāla, liecina salīdzinoši nesen publicētais pašvaldības uzsaukums – aicinājums iedzīvotājiem izteikties par iespējamiem saistošo noteikumu grozījumiem. Proti, saņemts ierosinājums, ka turpmāk novada robežās varētu ierobežot ne tikai salūtu šaušanu, kā tas, starp citu, ir arī citās pašvaldībā, bet arī publiskus pasākumus un pat zāles pļaušanas paradumus nedēļas nogalēs.