Vai noliegt acīmredzamo?
Domājot par tematu redakcijas slejai, jāatzīst, pat it kā negribot, taustiņu klabināšanu šoreiz iekustināja kāda
Domājot par tematu redakcijas slejai, jāatzīst, pat it kā negribot, taustiņu klabināšanu šoreiz iekustināja kāda
Īsi pirms visiem svētkiem, 19. decembrī, notika 2019. gada pēdējā novada domes sēde, kurā kopumā izskatīja 36 daba kārtības jautājumus. Vēl pirms tam klātesošie noskatījās 14 minūšu garo video rullīti, kas veltīts Engures novadam – ceļiem, projektiem, tūrisma objektiem un citām sfērām, un tika solīts, ka plašākai publikai šis materiāls turpmāk būs pieejams novada domes mājas lapā. Bet nu kopumā, kā ierasts, pārsvarā deputāti sēdē sprieda par nekustamo īpašumu jautājumiem, kā arī vētīja, kā gads noslēdzies pašvaldībai finansiāli, kuri darbinieki un kādā apmērā pelnījuši prēmijas jeb naudas balvas.
Jau vēstīts, ka ar pirmo reizi, tas ir 19. decembra novada domes sēdē deputāti nespēja vienoties par skolēnu ēdināšanas kārtību. Tāds pats liktenis piemeklēja arī daudzkārt apspriesto jautājumu par reklamēšanās iespējām novadā. Kaut saistošie noteikumi, kas šo jomu regulē, ir pastāvējuši arī iepriekš – pirms 2017. gadā apstiprinātājiem, kurus nu bija ieplānots nedaudz vienkāršot, kā šķiet, deputāti, to skaitā tie, kuri ikdienā ir uzņēmēji, par šo noteikumu saturu ir zinājuši maz vai pat nemaz. Un arī šajā reizē, kad teorētiski bija jau pieņemams lēmums, turpinājās diskusijas par visdažādākajiem šo noteikumu punktiem.
Ļoti iespējams, tieši kandavnieki bija pirmie, kas šai pusē ieviesa tradīciju, aicinot piecelties no svētku galdiem un vienu Ziemassvētku dienu pavadīt pavisam sportiskā garā. Pēdējos gados gan ieviesušās šādas tādas korekcijas un arī šoreiz spēkiem mēroties dažādās disciplīnās interesenti bija gaidīti jau brīdi pirms svētkiem – 21. decembrī.
Vakar, 20. decembrī, spītējot saltiem vējiem, Smārdē tika atklāta atjaunotā stacijas ēka. Jaunu izskatu ieguvusi ne tikai ēkas fasāde, bet arī iekštelpas, kas nu tiks piepildītas ar citu saturu. Proti, kaut «Pasažieru vilciena» kasē konkrētos laikos vēl būs iegādājamas mēnešbiļetes, tomēr ikdienā ēkā būs pagastu kopienu centrs – vieta, kur rīkot seminārus, nodarbības, darbnīcas un dažādas citas kopā sanākšanas.
19. decembrī, notika kārtējā novada domes sēde, kas, kā iecerēts, būtu bijusi šajā gadā arī pēdējā. Tomēr jau pirmo darba kārtības jautājumu izskatīšana izvērtās smagnēja – deputāti nespēja vienoties ne par noteikumiem, kas regulē reklāmu izvietošanu pilsētā, ne arī par izmaiņām skolēnu ēdināšanā novada mērogā. Pēdējā jautājuma dēļ deputāti bija spiesti vienoties par vēl vienu – ārkārtas – domes sēdi, kas šobrīd tiek plānota 30. decembrī, jo pretējā gadījumā, kā tika vairākkārt uzsvērts, var gadīties, ka jaunajā gadā brīvpusdienas vairs nesaņems neviens novada skolēns…
Pagājušā nedēļā, 12. decembrī, norisinājās Engures novada ārkārtas domes sēde. Darba kārtībā viens jautājums – par administratīvi teritoriālo reformu, jo līdz 18. decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānosūta pašvaldību redzējums. Par to, ko dome lēmusi, vaicājām priekšsēdētājam Gundaram Važam.
Nekādu jaunu ingredientu tai zupai, kas vēl arvien burbuļo pēc tam, kad ilggadējais Ventspils atslēgu
Kamēr astronomi teoretizē par to, vai uz citām planētām ir iespējama dzīvība, tikmēr uz Zemes
Ja, nedod Dievs, pēkšņi neizturami sāktu sāpēt kāja un sākotnējās medicīniskās pārbaudes neko nekonstatētu, mēs,
Pagājušā nedēļā, 21. novembrī, norisinājās kārtējā Engures novada domes sēde, kurā kopumā deputāti izskatīja 32 darba kārtības jautājumus. Pārsvarā, kā ierasts, lēma par nekustamajiem īpašumiem, to skaitā tiem, kas pašvaldībai piederoši. Bet tāpat runāja par zvejas rīku piešķiršanas kārtību, mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem novadā un dažādu parādu atlaišanu.
Latviešu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas ir kā tāds kārtainais pīrāgs, secina Kandavas muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica. Šis tas no kristietības, šis tas no tautiskā. Šajā reizē – pasākumā «Latvieši svin» – kā lielus, tā arī mazus mudināja vairāk iepazīt tieši to pēdējo pīrāga kārtu, un ar rotaļām, dziesmām un darbošanos tajā palīdzēja folkloras kopa «Ore».