Liena Trēde

Jau pagājušā nedēļā noslēdzās Tukuma rajona padomes ikgadēji rīkotais konkurss – «Sakoptākais pagasts 2008», kurā spēcīgākā, visvairāk nominācijās labākā izrādījās šādu un līdzīgu konkursu veterāne – Pūre. Un, lai arī konkursa komisijai uzvarētājs bija jāizvēlas it kā jau tikai četru rajona pašvaldību – Sēmes, Smārdes, Jaunsātu un Pūres – vidū, tomēr, jādomā, ka šogad šie pagasti tiešām – vissakoptākie, – vai gan citādāk tie ļautos stingrajai vērtēšanai? Šoreiz stāsts par pagastu "izdevīgā vietā" jeb Pūri.

Vēl pirms svētkiem letiņi uzstādīja kārtējo ginesa rekordu – savācās vienkopus, sameta limpenēs bonbongas un laida vaļā slapju, lipīgu salūtu. Izrādījās, ka mūsējie ir sarīkojuši vērienīgāku, cilvēkiem pilnāku pasākumu, nekā Amerikā, kur tika aizsākta šī mazliet nenopietnā akcija.

Pirms pāris dienām tika paziņoti Dziesmu svētku koru skates pusfinālu rezultāti un kolektīvi, kas 8. jūlijā piedalīsies Dziesmu karu finālskatē Rīgā. Diemžēl neviens no mūsu rajona koriem nav saņēmis pietiekamu punktu skaitu, tādēļ gan dziedātāji, gan koru diriģenti nu var atpūsties un vieglu sirdi gaidīt vispārējo sadziedāšanos Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos.

Saules pielietajā svētdienā Jelgavā Tukuma Raiņa ģimnāzijas koris «Savējās» Rasmas Valdmanes vadībā stājās stingrās Dziesmu svētku žūrijas priekšā. Pirms tam lielajā karstumā un Jelgavas 4. vidusskolas klases šaurībā meiteņu balsīm līdzēja atvērties kora vokālā pedagoģe Valda Tračuma.

Kā jau pirms katriem Dziesmu svētkiem, arī šoreiz tiks noskaidrots, kur Latvijā mīt labākās, skanīgākās kora balsis. Un tieši šobrīd pilnā sparā rit koru skates jeb tā saukto "Dziesmu karu" pusfināls, kurā veiksmīgi piedalās arī mūsu rajona kolektīvi. "Visi kori, kas piedalās pusfinālā, – startējuši teicami un, jāpiebilst, kas nebūt nav mazsvarīgi, dziedātāji saņēmuši ne tikai vienkāršu paldies par piedalīšanos skatē, bet pat ieguvuši godalgotas vietas. Jāuzsver, ka visi kori, kas cīnās koru karu pusfinālā, ir «A» kategorijas kori jeb tie jau iepriekš tikuši žūrijas augsti novērtēti," stāsta Tukuma rajona kultūras inspektore Rudīte Poča.

Pirms pāris dienām visas pasaules ziņu aģentūrās izskanēja šokējoša vēsts. Vairs jau neatceros, kurā valstī, mitinājās padzīvojis onkulīti. Viņš sāka manīt, ka no paša ledusskapja sāk zust pārtikas preces. Lai uzzinātu, cilvēcisks vai tomēr nešķīsts spēks stiepj prom viņa dienišķo desu, vecītis, būdams varen apķērīgs, uzstādīja novērošanas kameras, atklājot, ka viņa virtuvē šiverē pavisam nepazīstama sieviete. Kā vēlāk sieviete atzinās, viņa jau vairāk nekā gadu esot dzīvojusi šī onkulīša… skapī! "Man vienkārši nebija kur palikt," taisnojās skapja iemītniece.

Reti kurš atzīs, ka materiālās pasaules labumi viņam šķiet vilinošāki, nekā garīgais baudījums. Cilvēkam lielākoties taču gribas būt mazliet gudrākam un mazliet garīgākam, cēlākam. Tomēr arī cilvēkam ir jāēd, jādzer, jāguļ – jāapmierina savas primārās vajadzības, un, kā jau cilvēkam, viņam ir vēl arī daudz citu neskaitāmu vajadzību un vēlmju. Un – nauda ir viens no universālākajiem līdzekļiem, kas to visu it kā var apmierināt. Ja neizjūti spiedīgo naudas trūkumu – noteikti esi nosvērtāks un apmierinātāks ar dzīvi!

Pastāv teorija, ka mūsu taustāmā pasaule – tās notikumi, vēsture, likteņi – nav vienīgā realitāte, ka ir neskaitāmas šīs pasaules paralēlās versijas, ka katrs jauns notikums, izvēle rada citu vēstures ritējumu. Šī teorija reizēm tiek apspēlēta arī zinātniskās fantastikas žanra filmās, kur galvenais varonis nokļūst paralēlajā pasaulē un viņam ir tā unikālā iespēja palūkoties, kāda būtu viņa dzīve, ja konkrētā situācijā viņš būtu izvēlējies rīkoties citādāk. Piemēram, ja viņš nebūtu piedzēries, braucis ar auto, cietis avārijā un sadauzījis galvu… Varbūt viņš būtu ģēnijs un miljonārs vienlaicīgi!? Tomēr cilvēces eksistences traģisms slēpjas faktā, ka mēs tā arī ne kad neuzzināsim: kā būtu, ja būtu?

15. martā Tukuma kultūras namā notika jauniešu alternatīvās mūzikas pasākums «Uz Tukumu pēc smaguma». Uz skatuves kāpa un pēc citādākas mūzikas izslāpušo jauniešu ausis priecēja savā lauciņā jau atsaucību guvušas grupas: «Mea-Culpa», «Pornstone», «Thursday 12th», «Enhet». Starp priekšnesumiem "dzīvajā" savu mūzikas redzējumu piedāvāja DJ Raimonds Celms.

Raiņa skolas dzimšanas dienas svinības nu jau kļuvušas par tradīciju. Parasti tie ir svētki pašreizējiem skolas audzēkņiem un skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem, bet reizi pa reizītei jubileja tiek svinēta citādi. Tā tas bija arī šogad, kad 19. janvārī (skolas dzimšanas dienas datums ir 1929. gada 20. janvāris) tika nolemts sarīkot nelielus svētkus kādreizējās Tukuma Raiņa 1. vidusskolas – tagadējās ģimnāzijas – absolventiem – mūzikas draugiem.