Rubrika, kas skar pašlaik jo īpaši svarīgos ekonomiskos jautājumus, laikrakstā tika aizsākta 29. aprīlī. Un šoreiz – turpinājums diskusijai, kas norisinājās 9. oktobrī «Eiropas mājā». Tajā, iespējams, vieni no informētākajiem cilvēkiem valstī vērtēja Eiropas Savienības ietekmi uz Latvijas ekonomiskajiem procesiem. Sarunu vadīja filozofs Igors Šuvajevs, kas diskusijas dalībniekus aicināja izvērtēt, vai un ko Latvija zaudējusi, iestājoties Eiropas Savienībā?»
Šķiet, reti kuram nav nācies izbaudīt mazpilsētām un vēl mazākiem ģeogrāfiskiem veidojumiem raksturīgo ziņu izplatību. Kā pa diedziņu pat tavas personiskās dzīves sīkās nedieniņas ļaužu mutēs var tik pārvērstas par īstām katastrofām, ja vien nelaikā vai neformā gadījies satikt kādu garlaicības māktu, bet allaž runātīgu kaimiņieni.
Ceturtdienas pēcpusdienā Rīgā nepiespiestā atmosfērā uz diskusiju sapulcējas Latvijas uzņēmēji, valsts un Eiropas ierēdņi, zinātnieki un arī mazāk zinošie, bet mūžam ieinteresētie žurnālisti.
Gribējās jau izpatikt un – pārmaiņas pēc – uzrakstīt ko jauku, piemēram, par saulaino laiku un tik smukajām koku lapām. Bet, piedodiet, kļūda ražošanā – nu tā vien prāts nesas uz visādu globālu un pavisam lokālu problēmu apzelēšanu.
Šorīt, 7. oktobrī bērnudārzā «Ķipars» tika oficiāli atklāta mūzikas skoliņa pašiem mazākajiem. Turpmāk skolotājas Māras Ģērmanes vadībā pat 4 mēnešus veciem bērniņiem būs iespēja izkopt savu muzikalitāti, attīstīt ritma sajūtu un neatgriezeniski iemīlēt mūziku, iespējams, uz visu atlikušo mūžu.
Man būtu vairāki jautājumi par garāžu kooperatīvu «Spartaks». Vēlējos uzzināt, kad beidzot tiks likvidēts tas bardakas? Pirmkārt, agrāk te bija konteineri, kurus izveda vismaz vienu vai divas reizes nedēļā, bet tagad atkritumi tajā vietā tik krājas. Garāmejošie skolēni te iemet sērkociņu un, cik tur vajag, lai aizdegtos arī kādā garāža? Otrkārt, arī lapas teritorijā netiek nogrābtas. Un, treškārt, es gribētu uzzināt, kur paliek apsaimniekošanas nauda, ko mēs – garāžu īpašnieki – maksājam. Mēs maksājam Ls 20 gadā, ieskaitām naudu kontā, bet kas to izņem un kādiem mērķiem izlieto – nezinām, jo jau sen nav bijusi kooperatīva pilnsapulce?
Ar daudziem labi zināmām dziesmiņām angļu mēlē un apsveikumiem citās populārās un arī netik zināmās svešvalodās, pagājušā nedēļā tika svinēta mācību centra «Klasīte» piecgade.
Piebraucu pie dzelzceļa pārbrauktuves un skatos, kā, spītējot griezīgajai pīkstēšanai un sarkano brīdinājumsignālu izmisīgajai mirkšķināšanai, vēl pāris automašīnas cēli, motoriem rēcot, šķērso dzelzceļa sliedes. Sajūtos pat mazliet muļķīgi un nu galīgi nestilīga, jo apstājos un pagaidīju, līdz aizbrauc vilciens. Sava lēnīguma dēļ piedzīvoju arī citas šausmas – kāds pārgalvis veic slaidu izlēcienu pāri sliedēm, kaut vilciens jau uzsācis kustību. Bail pat iedomāties, ja viņa veiktais "baleta" triks nebūtu izdevies!
Pēdējā laikā laikrakstu melnajās hronikās arvien biežāk lasām par smagiem, vardarbīgiem noziegumiem, kurus veic cilvēki, kas no cietuma atbrīvti priekšlaicīgi…par labu uzvedību. Īpaši neizprotami sabiedrībai ir gadījumi, kad kāds, kas jau iepriekš izdarījis dzimumnoziegumu, izmantojis kādu nepilngadīgo – bērnu, tiekot brīvībā, atkal ķeras pie vecās nodarbes! Gribot negribot – jājautā – kā tas ir iespējams?
Sēmes pamatskolā šonedēļ mācības notika mazliet savādāk nekā ierasts, jo visus skolā notiekošos procesus pētīja ciemiņi – skolotājas no Dānijas. 17. septembrī sēmenieki un ciemiņi apmainījās dāvaniņām, labiem vārdiem un viens otram solījās satikties vēl kādu reizi, piemēram, jau Dānijā.
Jau pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā (šonedēļ arī Tukumā) tika rīkoti pasākumi, kuros lieli un mazi tika trenēti pirmās palīdzības sniegšanā. Skatoties ziņu sižetus par šīm apmācībām, pārņēma šaubas – jā, steigties palīgā nelaimē nonākušajiem ir labi darīts, taču…
Nezinu, vai to dara sabiedrisko attiecību firmu neredzamie darboņi, vai paši ministri gadījušies varen apķērīgi, bet no malas izskatās, ka tiek ķerts katrs izdevīgs brīdis, lai paspīdētu ar kādu, viņuprāt, tautai tīkamu ierosinājumu.
