Pirms gadu simtiem astoņiem, deviņiem ticība un baznīca bija katra cilvēka, vismaz Eiropā, neatņemam dzīves sastāvdaļa. Šodien viss ir mainījies, tomēr mūzika – kā tilts no ikdienišķās pasaules uz sarunām ar Dievu – tiek izmantota vēl arvien. Sveicot visus otrās Adventes priekšvakarā un Ziemassvētkos, kas arī vairs nu nemaz nav aiz kalniem, Tukuma luterāņu baznīcā skanēja viduslaiku dziedājumi un improvizācijas.
Novembris Tukuma jaunajiem daiļslidotājiem noslēdzies īpaši veiksmīgs, jo no starptautiskajām sacensībām Igaunijā mājās atvesta sudraba medaļa.
Koncertu afišās viņa ir nodēvēta par "Dieva izredzēto". Ņina Apsīte arī pati bilst, ka dziesmas un dzeju tā vienkārši nerakstot, bet gan tikai "uzliekot" uz klavierēm, papīra to, ko pirms tam no Dievam izlūgusies. Un tāpat kā talants, kas, visticamāk, autores likteņa līkloču dēļ publikai tika slēpts veselus piecdesmit gadus, arī citas labās lietas nu jau sirmās kundzes dzīvē ir izlūgtas. Ja nepieciešams, pat laika apstākļi piemērojušies komponistes Ņinas Apsītes vajadzībām! Jācer, ka tie būs labvēlīgi arī dzejnieces un komponistes viesošanās laikā Tukumā 6. decembrī.
Pirmā kārtīgā sniegputeņa gandrīz neatņema sastāvdaļa ir arī neskaitāmās autoavārijas, grūtības ar ceļu, celiņu tīrīšanu un citu ziemas apkopi. Tik pat tradicionāla ir iedzīvotāju neapmierinātība ar dažnedažādu atbildīgo dienestu operativitāti.
Pagājušās nedēļas, manuprāt, lielākais kumēdiņš bija Drošības policijas operatīvā rīcība. Nepaspēja nabaga Ventspils augstskolas pasniedzējs pat iepīkstēties (lasi – izteikt savu viedokli par krīzi un iespējamo lata stabilitāti), kad jau pirmo sniegu bija spiests vērot vien caur restotiem lodziņiem.
Dienu pirms 18. novembra svinībām atzīmēt Latvijas republikas dzimšanas dienu un, vienlaikus, arī Polijas Neatkarības dienu, Tukumā tika aicināti visi, kuru dzīslās rit kaut pilīte poļu asiņu un kuru dzīve un sirds saistījusies ar abām šīm zemēm. Izrādās abu valstu – Polijas un Latvijas – likteņi kādā laika posmā ritējuši gandrīz paralēli, un abas valstis savu neatkarību guvušas 1918. gadā – tik datumi atšķirīgi.
Tiem, kuriem kājas vēl klausa, kas jūtas sirdī jauni un kam ir vēlme atzīmēt Latvijas dzimšanas dienu bez oficiāla stīvuma – 15. novembra vakarā jāizvēlas kāda no 360 Latvijas vietām, kurā notiks «Klubu nakts» pasākums.
Vakar Jaunmoku pilī īpašs notikums – tika atklāts Zīmes centrs, kuru sanākušajiem stādīja priekša šī noslēpuma apvītā objekta, tehnikas un vienlaikus – notikuma radītāji – Modris Tenisons un Armands Strazds.
Un to zina pat bērnudārzā! Svētku gaidās arī paši mazākie apgūst to, kādēļ šogad tik bieži tiek pieminēs skaitlis 90 un kā tad ar savām mazajām rociņām to parādīt.
Arī tukumnieki gatavo īpašu dāvanu valstij tās lielajā jubilejā. Pilsētas dziedošie un dejošie kolektīvi, spilgtas teātra personības un citi darbīgi ļaudis 18. novembrī iedzīvinās Māras Zālītes un Valda Zilvera radošajā sadarbībā tapušo poēmu «Vēstules Tukumam»
Kaut, iekāpjot slidās, knapi spēju noturēties kājās, tas neliedz vismaz pāris reižu gadā televizora ekrānā papriecāties par visām piruetēm, lēcieniem, metieniem un akseliem, ko tik brīnišķīgā vieglumā un skaisti demonstrē daiļslidotāji. Taču izrādās – tepat, Tukumā, ir jaunieši, kas šai lietai ķeras klāt nopietnāk un iemācās ne tikai slidot, bet arī dejot uz ledus. Pavērot, kā daiļslidošanā trenējas Tukuma bērni, mūs aicināja Karīna Ceirule – aktīvā desmitgadīgās Sanitas mamma.
Nav jau viegli jaunu cilvēku noturēt laukos – ne te īsti studiju iespējas, ne darbu atrasts, un ir nepieciešama liela gribēšana, apsviedīgums un – ko tur liegties – arī veiksme, lai tomēr ķertos klāt pie sava biznesa attīstības laukos! Tomēr entuziastus var atrast, un tādi ir arī jauniešu vidū, kas sevi arī nākotnē redz dzīvojam un strādājam savā lauku pagastā.
