Liena Trēde

Projekta «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana piejūras reģionā, Latvijā» ietvaros arī Kandvā izbūvēti un jau daļēji uzstādīti – dalītās atkritumu vākšanas punkti. Kā pastāstīja Aivars Dainis Freimanis, Kandavas novada domes izpilddirektora vietnieks, vakar – 17. augustā, kad nu konteineri atceļoja uz Kandavu, problēmas sagādājušas vien tās vietas, kur pastāvīgi nenotiek tīrīšana – nav sava sētnieka. Te konteinera uzstādītāji bijuši spiesti tos nolikt blakus paredzētajai vietai, jo pašu iedzīvotāju sastrādāto atkritumu dēļ betonētajā laukumiņā nav bijis vietas.

It kā jau sīkums, bet tomēr. Izlasīju jūsu avīzē par šoferiem, kas neņem autobusā jaunās māmiņas ar ratiņiem un man gribējās pastāstīt par tieši pretēju atgadījumu.

Vakar Tukuma ledus hallē norisinājās kārtējā turnīra «Katrīnas kauss» hokeja spēle.

Cilvēki ir ļoti atšķirīgi un, ja pilsēta (arī valsts un pasaule kopumā) būtu kā vienots organisms, kur katras šūniņas (lasi – cilvēka, ģimenes) vajadzības tiktu acu mirklī izpildītas, visticamāk, mēs nespētu pārvietoties un normāli eksistēt. Jo katra daļiņa centos rauties uz savu pusi. Un nekāds veselums, nekāda kopiena vispār nebūtu iespējama…

Līdztekus citiem sagatavošanas, labiekārtošanas darbiem, lai atplestām rokām varētu sagaidīt savus bērnus 1. septembrī, Kandavas internātvidusskolā pilnā sparā rit dabaszinātņu kabinetu remonts. Kā pastāstīja Andris Miljanovskis (viņš ir galvenais, ja jāspriež par skolas saimniecisko pusi), šādā projektā skola iesaistās pirmo reizi un nu bērniem, kā arī viņu skolotājiem mācīšanai un mācībām jābūt, ja ne vieglākam, tad vismaz – daudz ērtākām.

Pirmā īstā šī sasaukuma domes sēde, kad amati, pienākumi jau savstarpēji sadalīti un deputāti var pievērsties ikdienišķāku jautājumu risināšanai, novada domē notika 30. jūlijā. Līdztekus jautājumiem par pašvaldības budžeta lietām, deputāti sprieda arī par jaunizveidojamām vai pārveidojamām iestādēm paplašinātajā novadā.

Nu jau nedēļu Jauntukumā klīst draudzīgs, pēc skata – jau padzīvojis, pa takšu modei – apvēlies, gaiši brūns suņu puika. Aviācijas ielas 14. mājas iedzīvotāji stāsta, ka suņuks iesākumā staigājis līdzi bērniem, ticis pat dzīvoklī aicināts, taču nu apmeties uz dzīvi kāpņu telpā. Naktīs viņš skraidot apkārt, rejot, bet pa dienu guļ uz paklājiņa, iepretī dzīvoklim, kurā iepriekš ticis aicināts padzīvot, bet tagad, kā stāsta kaimiņi, dzīvokļa īrnieki – izvākušies.

Šodien Tukumā, Rīgas ielā, pie misijas «Pakāpieni» mītnes piestāja izdevniecības «Zvaigzne ABC» grāmatu buss un skolas bērniem no tuvākas un tālākas apkārtnes tika dāvātas mācību grāmatas.

Organizācijas «Rideit» biedri, kas jauniešus apvieno un pievērš aktīvai brīvā laika pavadīšanai, aicina visus tukumniekus nesamulst, ja, ejot savās ikdienas gaitās, sastopat kādu svešā mēlē runājošu jaunieti ar riteni vai skrituļslidās, mēģinot nolēkt pa kāpnēm, kas no Rīgas ielas ved uz staciju…Tas viss notiek saskaņoti – Eiropas projekta «Jaunatne darbībā» ietvaros.

Cilvēki, neskatoties ne uz ko, vienmēr ir meklējuši veidus, iespējas, kā izrauties no ikdienas darbiem un atpūsties. Un daudzi, īpaši jau šajā steidzīgajā laikā, kad darbs dzen darbu, veldzi rod rimtā atpūtā tuvāk visam dabiskajam. Arī Jaunpils pusē ir gan pašu vietējo, gan caurbraucēju iemīļotas dabai pietuvinātas atpūtas vietas. Viena no tām – atpūtas māja «Bramaņi», kuras saimnieki tikko kā atkal ieguvuši «Zaļo sertifikātu», kas apliecina – šajās mājās visu cenšas saskaņot ar dabu, nevis cenšoties tai spītēt, pakļaujot cilvēku tik dažādajām vajadzībām.

Nav jau nekāds noslēpums – Latvijā ir krīze, un liela daļa īstai valstij piedienošo funkciju (lai tā vispār varētu saukties par valsti) pašlaik tā knapi, knapi izdodas pildīt. Pustukšās kases dēļ, kā saka, uz puņķiem turas ne tikai mūsu medicīnas sistēma, bet arī Latvijas izglītības, iekšlietu un aizsardzības nākotne ir miglā tīta, jo vien no starptautisko aizdevēju izpratnes un iecietības atkarīga. Bet šo iecietību mūsu varas pārstāvjiem, ai, kā patīk pārbaudīt un demonstrēt tik ierasto nespēju vienoties!

Diez vai būtu iespējams saskatīt sakarības un vēl pierakstīt deju soļus, ko mūsdienu jaunatne pielieto deju klubos. Katrs tirinās un gorās, kā nu prot vai citur noskatījis. Taču pirms pārsimts gadiem Eiropas galmos dancošanas noteikumi bija daudz stingrāki un par dejas soļu sajaukšanu, kā stāsta, varēja arī dunci ribās dabūt…