Liena Trēde

Tas, ka vēlēšanas Amerikas Savienotājās Valstīs beidzot noslēgušās, domājams, ir tikai un vienīgi laba ziņa.

Grūti pateikt, kur tam kājas aug, jo man personīgi padomju laiki – vien bērnības migla.

Ik pa brīdim un visos līmeņos dzird pa kādam sparīgākam iespiedzienam par to, ka Latvijā

Pēdējā laikā daudzu mutēs bieži apviļāts vārdu savienojums ir “komunikācijas kļūda”. Tas, sākot ar «Rail

Jāatzīst, ka pat tikai īsu brīdi esot ārpus Latvijas aktuālo ziņu plūsmas, atpakaļmetiens tajā brīžiem

Vienu dienu gadījās piedzīvot tādu mērenu šoku – nodomāju, ka visa nedēļas nogales skraidīšana ar

Stāsts par to, kā pagājušajā gadā personīgi iesaistījos krupju glābšanas akcijā, maigi sakot, ir neveikli

Pagājušajā nedēļā saņēmām zvanu no Cēres pagasta. Kāds iedzīvotājs interesējās par stārķa ligzdas likteni. “Mums pie kādreizējās fermas ēkas bija ūdenstornis. Tas jau sen kā nedarbojās, bet uz torņa gadu no gada ligzdoja stārķis. Ziemā torni ar visu ligzdu nojauca, teritorijā izcirta krūmus. Tad nu jautājums: vai nav plānots atjaunot stārķa ligzdu, pirms pats tās saimnieks vēl nav atgriezies?”

Šajā gadījumā nav runas par karadarbību, lai gan, kaut kādā mērā tomēr saistīti. Proti, vēl

Apzinos, ka virsraksts ir provokatīvs, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā otrās gadadienas priekšvakarā tomēr šķita jo

Atmiņas mēdz būt mānīgas un varbūt pat kaut kādā mērā izskaistinātas, bet man tās vēstī,

Jautājums, kas visvairāk iesvārstījis jaunā gada ieskaņā, ir par mūsu četrkājainajiem vai dažkārt cita skaita