Jānis Vītols

Pavasaris mūspusē atnāca 13.48. Pastariņa muzejā Zentenes pagasta «Bisniekos» kopā ar sniega zaķeim zaļi ziedošo gadalaiku sagaidīja kupls pulciņš Zentenes pamatskolas bērnu un ļaužu no citiem pagastiem.

Gaida astaiņi cilvēkus. Savus vienīgos, uzticamos saimniekus. Tādus, kuri nenodos, nepametīs. Šomēnes jau 10 patversmes iemītnieki atraduši sev mājas. Vadzi, cilvēki grūtos brīžos kļūst labestīgāki?! Kas zina… Tā nu tas ir. Suņi, kaķi ir uz izķeršanu. Lasītāj, nenokavē, brauc, lūkojies, zvani pa tālruni 26227913.

Kāda kundze mums piezvanīja «Ceturtdienu sarunu» laikā. Rosināja rakstīt par darbīgiem ļaudīm: "Biedē mūs vai katru mīļu brīdi – krīze, bedre visdziļākā, samazina algas, ceļ nodokļus, – to tik visu raksta avīzēs, vēstī tālrādē. Nereti rokas nolaižas, liekas, ka vai gals klāt… Bet ir taču cilvēki, kuri čadīgi stādā. Viņiem allaž darba pilnas rokas un par grūtajiem laikiem nav laika domāt." Aicināta tādus nosaukt, kundze pēc brīža piezvanīja vēlreiz – lai uzrakstot par Grašu ģimeni no Durbes ielas Tukumā. Viņi esot labi un darbīgi ļaudis, kam neviens darbiņš neesot par grūtu. Un tā tas esot bijis visos laikos. Arī tagad.

16. martā, Lestenes Brāļu kapos leģionāru piemiņas dienā tā sacīja un, ja ne skaļi, tad pie sevis domāja latviešu karavīri. Arī pārējie ap 300 piemiņas brīdī klātesošie cilvēki. Un, protams, arī daudzi politiķi, kuri šoreiz kuplā pulkā spietoja. Vēlēšanas tak teju aizdurvē. Zvejoja veco karavīru balsis.

Pasākumā piedalījās dzīvespriecīgi Smārdes pamatskolas bērni no 5. līdz 9. klasei – kopā 72 sportot gribētāji. Pasākumu jau otro gadu rosina un vada Latvijas Bērnu invalīdu sporta federācija sadarbībā ar paralimpisko spēļu komiteju. Šogad paralimpiskā diena notika jau piecās Latvijas skolās un Smārdes skolā – noslēguma pasākums.

Otrdien Lestenes pamatskolas bērni pagalmā notīrīja sniegu. Atnesa klēpi, pāri klēpju malku. Iededza ugunskuru. Paši kopā ar skolotājiem nostājās aplī ap kuriņu un skandēja: "Mēs bijām, mēs esam, mēs būsim!" To par skolu savējo.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu augšas atvēra sniega maisu vaļā. Ne pa jokam. Teju dabas katastrofa atkal mājās.

9. martā, Tumes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Driķis svinēja 60 gadu šūpļsvētkus.

Festivāls notika vakar – 7. martā un jau 7. reizi. Saieta krustmāte un rosinātāja ir mūsdienu dejas horeogrāfe, kultūras labiniece – Liene Bēniņa. Sešas reizes festivāls noticis Viesatās, šogad – pirmo reizi Tumē.

Skaidrīte Jekele griež tulpes. Liks ūdenī, lai ziedi atdzeras. Tad tie ilgāk dzīvo un lepni izrādās. Darbiņš notiek Skaidrītes un nelaiķa Jekeļu Jāņa guļamistabā. Kundze nogriež klēpi. Ieliek vispirms Jāņa gultas vietā. Nav šaubu, ka spraunais vīrs tepat vien ir. Un, ja arī nav, gan sajūt ziedu smaržu, lai arī kur būtu.

Akciju sabiedrībai «Jaunpils pienotava» pērn jūnijā mainījās īpašnieks. Tagad tā ir kooperatīvā sabiedrība «Piena ceļš». Viņi ir piena ražotāji – zemnieki no visas valstīs. Šajā laikā jaunpilnieki dubultojuši ražošanu. Pienotavā uzstādītas jaunas iekārtas. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz ārzemēm. Uz Krieviju, Lietuvu, Izraēlu, ASV un tirgota arī vietējos veikalos. Darbinieku skaits palielinājies par 10, un patlaban Jaunpils pienotavā strādā 49 darbinieki.

Jaunpils muzeja darbinieces – muzeja vadītāja Ligija Rutka un krājumu glabātāja Zinta Arika – gatavo represēto piemiņas izstādi. Šogad aprit 60 gadi, kopš daudzi latvieši tika vardarbīgi aizvesti no savas Tēvu zemes svešumā. Tas bija komunistiskās lielvaras genocīds pret latviešu tautu. No Jaunpils pagasta tika izvestas 34 ģimenes, vairāk nekā simts cilvēku.