Ceturtdien notikušās Kandavas novada domes Finanšu, plānošanas un novada attīstības komitejas sēdes darba kārtības punkts, kurā paredzēts no 1. februāra noteikt domes priekšsēdētāja mēnešalgu Ls 1500 apmērā (iepriekš Ls 900) un domes priekšsēdētāja vietnieka mēnešalgu Ls 1300 apmērā, radīja gan neizpratni, gan izbrīnu klātesošajos un arī nopietnas diskusija deputātu vidū.
Tieši šādu jautājumu nākas uzdot pēc it kā notikušas intervijas ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Rolandu Bāreni. Pēc intervijas, ko kungs Bārenis pārtrauca pusvārdā, demonstratīvi pieceļoties un atstājot kabinetu…
Biezā sniega kārta, kas klāj namu jumtus, un draudīgās lāstekas, kas izveidojušās atmosfēras temperatūras mainīgo svārstību rezultātā un arī nepietiekami siltināto namu dēļ, daudzviet apdraud gājēju drošību. Kāds pilsētas iedzīvotājs pauda sašutumu, ka pa Sabiles ielu pilsētas centrā, kājāmgājējs var pārvietoties tikai pa ielas braucamo daļu, nevis gājējiem paredzēto trotuāru, jo nevar paredzēt, kurā brīdī sniega lavīna kopā ar lāstekām no jumta nobruks.
Dzirdot par citviet reģionos pasludināto ārkārtas situāciju elektroenerģijas padeves pārtraukumu, aizputināto un neizbraucamo ceļu, sabojāto namu jumtu dēļ, tirda nemiers – kas notiks, ja sniegs snigs bagātīgi joprojām un putenis tuvākajās dienās atkal pieņemsies spēkā? Vai skolēni uz skolu tiks, vai piena savācējmašīna līdz zemnieku sētām nokļūs?
Gada nogalē, 29. decembrī, uzklausījām cienījamas mūsu lasītājas sašutumu par notiekošo Jaunkandvas kapsētā: "Aizbrauciet paskatīties kāds vandālisms tur notiek, celiņus starp kapu kopiņu rindām ar ekskavatoru sāk šķūrēt… Ja tas būtu saudzīgi, prātīgi, ar apdomu darīts, tad vēl nekas, bet tagad mūžzaļie apstādījumi sapostīti, vietām nolauzti, kāda kapa ārējā apmale no vietas izsista, bet sniegs no uzkalniņa lejā sastumts lielā grēdā. Tā vien liekās, ka tur apakšā varētu būt kapu kopiņas. Vai tad tā var kapos, svētvietā uzvesties?! Kur tāds trakums redzēts – un kam par to jāatbild?"
Ceļu uzturētājiem spraiga un saspringta bijusi gan aizvadītā gada nogale, gan šī gada sākums. Rūpes
Ar šādu neizpratnes pilnu jautājumu iesākās Jaunais gads daudziem pilsētas un novada ļaudīm, kuri gadu miju sagaidīja Kandavas centrā un kam mājup vajadzēja doties pa tumsu. Labi vēl, ka visapkārt bija balts sniegs. Vairākkārtējus zvanus par tumsu pilsētā svētku naktī saņēmām arī no mūsu lasītājiem šī gada pirmajā darba dienā.
Svētdien, kad Ziemassvētku jampadracis Vecpilsētas laukumā jau bija pieklusis, cilvēku rosība radošajās darbnīcās pierimusi un pilsēta sāka tērpties vakara krēslā, ielās no jauna uzplauka ļaužu kustība, jo reizē ar tumsas iestāšanos, Ziemassvētku gaismiņās iemirdzējās pilsēta.
23. decembrī Kandavas Sporta hallē, turpinot pirms diviem gadiem aizsākto tradīciju, norisinājās šī gada noslēguma izaicinājuma kausa izcīņa basketbolā, kur spēkiem mērojās sporta interesentu vidū pazīstamas divu paaudžu basketbolistu komandas – «Vecā gvarde» un «Zelta puisēni».
Svētdien, kad kalendārs vēstīja par Otrajiem Ziemassvētkus, tos svētīja arī Kandavā. Svētku noskaņu pilsētā radīja tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš ar amatnieku un zemnieku piedāvājumiem, ar piparkūkām, karstvīnu un citām vēderam un acīm tīkamām lietām.
Pasākums «Ziemassvētki Kandavā» kļuvuši par mazpilsētā iecienītu Ziemassvētku tradīciju, kurā sev tīkamu atpūtu vai radošu nodarbi var rast ikviens un jebkurš – kandavnieks, novadā dzīvojošais vai viesis visas dienas garumā.
“Tuvojas Ziemassvētki un šis nav īsti piemērots laiks, lai sūdzētos par nebūšanām, bet šoreiz nevaru arī klusēt, jo šī bēda skar ne tikai mani, bet daudzus cilvēkus, kuri iet uz poliklīniku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uz poliklīniku jau iet tie, kuri sasirguši, un viņiem bez paklupšanas šai iestādē ieiet ir vēl sarežģītāk nekā jebkuram citam. Nedēļas sākumā gāju un pati pakritu. Nezinu, kam tas ir jādara, bet kaut kas tomēr ir jādara, lai situāciju uzlabotu un cilvēks normāli varētu iekļūt poliklīnikā. Arī par margām nav īsti padomāts. Tās izbūvētas pie sienas, bet – kur lai pieturas, tos atlikušos soļus sperot līdz durvīm? Negribu rāties un bārties, bet negribu arī pakrist un iedzīvoties arī vēl citās ar veselību saistītās problēmās, tāpat kā nenovēlu to nevienam citam. Domāju, ka līdzīgā situācijā ir nonācis ne viens vien, kurš gājis uz Kandavas poliklīniku." Tā savu bēdu mums uzticēja ilggadēja mūsu lasītāja.
