Pirms kāda laika ar mums sazinājās lasītājs, kurš bija satraukts par to, ka Rīgas ielas trepju augšgalā jau aptuveni gadu ir pazuduši soliņi. Varbūt citiem tas liekoties nieks, bet veciem cilvēkiem, kas pārvarējuši grūto kāpienu, beigās esot nepieciešamība apsēsties un mazliet atvilkt elpu, pirms dodas tālāk uz pilsētu.
Lasītājs jautā: – Šobrīd, kad elektrības cenas ir tik augstas, arvien aktuālāka ir saules bateriju uzstādīšana. Bet tam visam ir arī otra monētas puse – kur ir jāliek tās saules baterijas, kuras ir vai nu brāķis, vai uzstādīšanas laikā saplīsušas? Tajā taču arī tiek izmantotas dažādas vielas un materiāli, kas dabā nesadalās.
Savulaik ar jaunpilnieci Agitu Metlu iepazināmies, kad viņa pašā kovidepidēmijas viducī uzsāka nelielu rūpalu – teju pašā pagasta centā, vecajā barona fon der Rekes kūtī, viņa audzēja, tā teikt, brīvās dējējvistiņas, gan jaunpilniekiem, gan arī iebraucējiem pārdodot viņu dētās oliņas. Turklāt arī pārdošana notika agrāk neierastā veidā – no pašapkalpošanās stenda. Bet nu pavisam nesen atklājās Agitas aizraušanās – bērnu un leļļu ratu kolekcionēšana. Daļu no savas kolekcijas viņa atrādīja Jaunpils Māmiņdienas pasākumā, un pati stāsta, ka nupat pabijusi arī Ogrē, kur guvusi ļoti lielu atzinību un interesi.
– Man ir jautājums: kur paliek visi tie koki, kas tiek nozāģēti pilsētas teritorijā? Šobrīd notiek Kurzemes ielas pārbūves darbi, un arī tur tika nozāģētas daudzas liepiņas, arī kapos ik pa laikam tiek izzāģēti koki, pirms kāda laika arī Meža kapos. Būtu jauki, ja tie tiktu atdoti maznodrošinātajiem pilsētas iedzīvotājiem, bet kā ir patiesībā?
“Kāpēc tiek nopļauts – burtiski “noskūts” viss pavasara skaistums!? Es tā priecājos par mārpuķītēm, bet tagad – plika zeme! Kāpēc nevar mazliet pagaidīt, lai puķītes nozied? Tā runā par to, ka vajag saglabāt bioloģisko daudzveidību, bet tajā pašā laikā visu nopļauj līdz melnai zemei. Esam prasījuši, kāpēc tā dara, un strādnieki atbildēja: ja izaug garāka, ir grūtāk nopļaut. Vai tad tagad ir tāda politika, ka viss skaistais ir jāiznīcina?” – tā par kārtību, kādā tiek kopti pilsētas zālieni sūdzējās kāda centra iedzīvotāju.
Dzirdējām ļaudis runājam, ka krāmu tirgus pārcelts – pāri tirgus stāvlaukumam, otrā galā, teju pie pašas Tidaholmas ielas. Tādēļ gājām skatīt pašu acīm, kā tas izskatās, un vai tiešām, no tirgus puses nākot, viņi nav saredzami. Un jā, jau ejot gar stādu tirgotājiem, dzirdējām kādu pircēju vaicājam, ka nevarot vairs atrast krāmu tirgotājus! Citējam: “Vai tad veču ar dzelžiem vairs nav?!»
Jau vairākkārt pie mums redakcijā vērsušies lasītāji, lūdzot skaidrot, kas notiek ar ceļa Tukums – Kuldīga remontdarbiem. Jau kopš rudens viss ir apstājies un braucējiem nākas samierināties, lavierējot par bedraino ceļu. ”Vai tiešām tagad, kad pavasaris jau rit pilnā sparā, nevar atsākties darbi, lai beidzot ceļš tiktu pabeigts!?” jautāja arī mūsu lasītājs otrdienas sarunu laikā.
14. aprīlī notika Jaunpils iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde, uz kuru bija ieradušies daudzi vietējie, īpaši kupli bija pārstāvēta Leveste, jo šajā reizē galvenais jautājums, par kuru tika spriests, bija siltuma apgāde. Izmaksas un tarifi kāpj, bet tieši Levestē, daudzdzīvokļu māju dzīvokļos martā termometra stabiņš nokrities kritiski zemu – līdz pat 12°C.
12. aprīlī Tukuma ledus hallē notika novada skolēnu Ziemas Olimpiskās spēles. Vairāku stundu garumā novada skolu audzēkņi sacentās disciplīnās, kas saistītas tieši ar ziemas sporta veidiem, – improvizētā bobsleja stumšanā pa ledu, hokeja un slidošanas iemaņās, kā arī biatlonā un kērlingā.. Uz šīm sacensībām varēja pieteikties jebkura novada skola, aicinājumam bija atsaukušās desmit: Džūkstes, Smārdes, Zantes, Pūres pamatskola, Milzkalnes sākumskola, Tukuma 3. pamatskola, Tukuma 2. vidusskola, Tukuma Raiņa valsts ģimnāzija, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Tukuma novada speciālās izglītības iestāde.
Jaunpilī pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padomes sēde notikusi jau divas reizes. Kā jau informējām, par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Raivis Pranis. Ar viņu arī sazinājāmies, lai noskaidrotu iepriekšējā mēneša svarīgākos, aktuālākos jautājumus.
Kaut šobrīd Ukrainas kara dēļ prāts uz jokiem īsti nenesas, tomēr 1. aprīlis jau gana ilgi tiek atzīmēts kā Joku diena.
Jokot var dažādi, bet viens no ierastākajiem un saprotamākajiem jokošanās žanriem ir anekdote. To var pastāstīt draugam, kolēģim, tuviniekam, to cita starpā var izlasīt arī kādā žurnālā vai avīzē… Arī mūsu laikrakstā ik piektdienu, rubrikā «Sasmīdini tautumeitu» var lasīt dažnedažādas anekdotes. Viens no aktīvākajiem anekdošu iesūtītājiem ir mūsu lasītājs ar pseidonīmu MIX.A.S., īstā vārdā – Alfrēds Saukāns.
Pirms doties tālāk, uzkāpām vēl tā sauktās Eihenberga villas jeb Brīvības laukuma 15. nama
