Spēka vārdi un dziesmas, dažādas enerģijas un, protams, jaunas zināšanas – to visu apgūt vienas dienas plenērā svētdien, 28. jūlijā, aicināja biedrība «Ligzda» un tās vadītāja Raimonda Ertnere kopā ar domubiedriem.
Iejusties kolhoznieku gaitās – pagātnē un teātra izrādē, apskatīt senaizmirstas vai jaunatklātas vietas, pabūt īstā fermā un ļauties mūzikas mirklim, kā arī, protams, izballēties – ar tik bagātu programmu 27. jūlijā izskanēja jau devītie Lamiņu pagasta svētki. Lai katru reizi tie būtu citādāki, par to gādājusi bibliotekāre Zinta Ozoliņa kopā ar kolēģēm kultūras darbā Valdu Dzelzkalēju, Aiju Celitāni un Inesi Vīnšteini.
Pūres pagasta Sprunguļciems, kas garāmbraucēju skatam ir paslēpies aiz meža, atrodas Ventspils dzelzceļa līnijas malā un netālu no Dzintara ciemata. Māksliniece Inga Brīniņa izpētījusi, ka šāds ciema nosaukums nav tikai tautas valodā iegājies, bet minēts pat Vietvārdu datubāzē – kā Dzintara ciema daļa. Savukārt citi to dēvē par Dīķīšciemu, jo pie katras tā mājas esot pa dīķītim…
Ik gadus vasaras vidū pūrenieki satiekas, lai mirkli pabūtu kopā Pūres svētkos un lai ikreiz uzzinātu, iepazītu vai iemācītos ko jaunu. Šogad – 19. jūlijā – tie bija nedaudz atšķirīgi, jo notika ciešā saistībā ar Pūres muižu. Vispirms savu 170. gadskārtu atzīmēja muižas vēsturisko īpašnieku baronu Rennes stādītā Kastaņu aleja, bet pēc tam notika sarīkojums kungu mājas pagalmā, piedaloties muižas īpašnieku Eversu ģimenei, kas par godu svētkiem bija atvēruši sava lielā nama durvis.
Pievērsties šādai redakcijas slejas tēmai pamudināja brauciens uz Zenteni no Kandavas puses pa nupat kā
19. jūlijā, Tukuma novada domē uz konsultācijām ar četru novadu – Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas – deputātiem par teritoriālo reformu bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, savukārt par jaunā, ieplānotā Tukuma novada ekonomiskajiem rādītājiem runāja ekonomģeogrāfs Jānis Turlais.
Jūs jautājat: Lūdzu noskaidrojiet, vai tiešām tas zilais jūras konteiners pie Melnezera ir šajā vietā nolikts uz mūžu? Agrāk te bija koka mājiņa, kas, piekrītu, savu laiku tiešām bija nokalpojusi un bija jānomaina, taču – kurš izdomāja tur nolikt šādu milzīgu, neestētisku konteineru? Kurš to bija saskaņojis, apspriedis? Vai tiešām tiem cilvēkiem, kas kaut ko tādu dara, nav saprašanas par to, ka šī ir atpūtas vieta, kur visam jābūt maksimāli dabai draudzīgam?!
Kā Tukuma novada domes preses konferencē 22. jūlijā informēja domes izpilddirektore Dace Lebeda, visdrīzāk Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcijas darbiem tiks rīkots jauns konkurss: “Iepirkumu komisija gan vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, mēs par to vēl diskutēsim, taču visdrīzāk mēs informēsim visus šīs konkursa dalībniekus un publicēsim paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā par to, ka konkurss tiek atcelts. Pēc tam desmit dienas visiem konkursa dalībniekiem būs iespēja iesniegt savas pretenzijas par šādu mūsu lēmumu, un tad varēsim izsludināt jaunu konkursu.”
Pagājušajā sestdienā, 20. jūlijā, pie Tukuma policijas ēkas ierasto policijas automašīnu vietā bija novietota daudz lielāka tehnika, izvilkti kabeļi un izvietoti prožektori, kas liecināja, ka pilsētā atkal tiek uzņemts kino – šoreiz pilnmetrāžas spēlfilmas «Cojs» kadri. Un kā dažos vārdos atzina filmas režisors Aleksejs Učiteļs, šī ēka un tās kabineti esot ļoti piemēroti, lai atainotu 1990. gada notikumus.
Aicinot atcerēties pagājušā gada pirmos Virsdiriģentu svētkus Irlavā un virsdiriģentu lielo nozīmi Dziesmu svētku veidošanā, īpaši jau Latvijas pirmo Vispārējo dziedāšanas svētku virsdiriģentu Jāni Bētiņu, 20. jūlijā Irlavas centrā tika atklāts jaunais vides objekts ar Dziesmu svētku virsdiriģentu roku nospiedumiem. Šis bija Irlavas svētku lielākais un nozīmīgākais notikums, kurā dziedātāji un dejotāji pulcējās kopkoncertā pie J. Bētiņa pieminekļa.
Stacijas ielas rekonstrukcija turpat kilometra garumā, Stacijas un Dāņu iela jaunā trasējumā, divas jaunas un viena atjaunota dzelzceļa pārbrauktuve, divas jaunas kāpnes – uz staciju Tukums II un Veļķu mikrorajonu – tāda ir Stacijas un Dāņu ielas pārbūves lielā bilance. Pagājušā ceturtdienā, 18. jūlijā, šie objekti tika svinīgi nodoti ekspluatācijā.
Ir vairāki ceļi, pa kuriem var nokļūt Pūres ciematā, taču tas svarīgākais noteikti ved cauri Kastaņu alejai, kam šīs nedēļas nogalē – 19. jūlijā – pūrenieki atzīmēs 170. gadskārtu un visiem par prieku to rotās ar pašu gatavotiem tauriņiem. Vienlaikus šī būs arī Pūres svētku diena – ar pasākumiem bērniem, Pūres muižas apskati un svētku koncertu.
