Rīti – baiļu un satraukuma pilni…Tā pavisam droši var sacīt ikviens, kam iegadījies ik rītu pirms 8.00 būt pie Tukuma Raiņa ģimnāzijas un 2. pamatskolas, kur kopā mācās vairāk nekā 900 skolēnu, to vidū šajā mācību gadā arī 155 Tukuma 2. vidusskolas audzēkņi.
Jau trešo reizi pārcelts šī gada 22. augustā atkārtoti izsludinātais iepirkums Tukuma 2. vidusskolas pārbūvei. Šobrīd noteikts, ka piedāvājumi jāiesniedz līdz 5. novembrim, kas nozīmē, ka būs pagājis gandrīz gads, kopš 2018. gada 23. novembrī tika izsludināts pirmais pārbūves konkurss.
Šīs nedēļas sākumā rakstījām par ceļa Sloka-Talsi posmu no Plieņciema līdz Ķesterciema aplim, kur svaigi ierīkoto asfaltu jau klāj remonta ielāpi – darbu neatbilstošās kvalitātes dēļ uzņēmējam SIA «Strabag» nāksies visu šo posmu vēlreiz apstrādāt, lai ierīkotu vienlaidus segumu. Atsaucoties šai 8. oktobra publikācijai, saņēmām vairāku ļoti sašutušu laikraksta lasītāju zvanus par to, ka vēl trakāka situācija esot uz otra ceļa, kas savieno Tukumu un Ķesterciema apli.
Atbildi uz šo jautājumu mums lūdza rast Engures novada iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto ceļu no Engures līdz Apšuciemam un nav mierā ar tajā veiktajiem remontdarbiem. Tie turklāt uzsākti jau tik drīz pēc lielo rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Iedzīvotāji uzskata, ka par ceļu būvniecības darbu kvalitātes problēmām klusēt nevar, jo – ja laikus nerunās par šī ceļa virskārtas atjaunošanu, tad turpmākajās desmitgadēs iedzīvotāji būs spiesti samierināties kārtējo tramplīnceļu, jo naudas vēl vienai kapitālai pārbūvei taču nebūs.
Droši vien taisnība būs apgalvojumam, ka pēc tā, kā saimnieks rīkojas savā īpašumā, var pateikt,
Kāpēc kavējas Slampes kultūras nama grīdas remonts? Šādu jautājumu redakcijai uzdevuši pašdarbības kolektīvu dalībnieki, kas ar bažām raugās uz gaidāmo valsts svētku atzīmēšanu lielajā zālē, kur nav pabeigta grīdas ierīkošana un nav arī solu, lai gan līdz svētkiem atlicis vien pusotrs mēnesis. Lielākās bažas esot par to, ka klusums zālē valdot jau ilgāku laiku…
Pēc vairāk nekā divu gadu gaidīšanas 30. septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi iepirkumu Tukuma ugunsdzēsēju depo ēkas pārbūvei Raiņa ielā 24. Tas nepieciešams, lai ēkā varētu novietot jau 2017. gadā Tukuma iecirknim piešķirto 800 000 eiro vērto ugunsdzēsēju automašīnu ar 35 metru garo pacēlāju.
Kas notiks ar Tukuma tirgu? Un kad? Šādu jautājumu jau vairākkārt uzdevuši Tukuma tirgū sastaptie ļaudis, kas tajā vai nu tirgojas, vai iepērkas. Baumas klīstot visdažādākās, bet viskonkrētākā – ka pēc rudens sezonas tirgus tikšot slēgts. Lai arī jautājums par to, kādam būt Tukuma tirgum, kā tajā uzturēt kārtību un kā, apvienojot visus teritorijas ēku īpašnieku spēku, panākt tirgus attīstību, bijis aktuāls visus pēdējos 15 gadus, ziņa par tirgus slēgšanu izteikta pirmoreiz. Tāpēc šajā publikācijā atspoguļojam, kādas par šo jautājumu bijušas diskusijas domē un kāds ir uzņēmēja un pašvaldības viedoklis.
Teju vai visu vasaru ceturtais Slampes dīķis cīnījās ar sausumu, jo gan karstais laiks, gan problēmas meniķī nekādi neveicināja ūdens pieplūšanu. Jautājums par to, ka meniķa konstrukcijas ir jāremontē, tika aktualizēts jau pagājušajā gadā, taču toreiz tika skaidrots: lai meniķi varētu salabot, jānolaiž dīķu ūdens. Tomēr arī šogad, kad lielā karstuma dēļ ūdens samazinājās līdz minimumam, nekas lietas labā netika darīts. Tāpēc, rudenim tuvojoties, problēmas atrisināja paši iedzīvotāji, kas tad arī pašu spēkiem meniķi salaboja.
Atbilde uz šo jautājumu gan nebūs meklējama kaut kur visuma plašumos, iespējams, mājojošas, bet nekad
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka ministrs Juris Pūce pieprasījis Tukuma novada domes priekšsēdētāja Ērika Lukmana paskaidrojumus par likumam neatbilstošas vienošanās noslēgšanu par labu konkrētam uzņēmumam, apejot likumā noteikto izsoles kārtību, kā arī par to, ka viņš vienpersoniski domes vārdā slēdzis papildus vienošanos par apbūves tiesībām un izsoli.
Ar šādu devīzi šorīt Tukuma 3. pamatskolas skolēni pulcējās skolas pagalmā, lai vispirms jau atgādinātu paši sev un arī sabiedrībai par to, kāda nozīme ir ikdienas ierasto paradumu maiņai, lai vārdi – saudzēt dabu un saglabāt tīru vidi, nebūtu tikai vārdi, bet atspoguļotos ikviena cilvēka rīcībā. Turklāt – ne tikai akciju laikā, bet arī ikdienā.
