Pēc tam, kad 30. janvāra Tukuma novada domes sēde bija ritējusi jau piecas stundas, deputāti nonāca līdz darba kārtības jautājumam, kas paredzēja otra domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. uz šo amatu domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns virzīja divus kandidātus – Jāni Eisaku no Latvijas Zemnieku savienības un Lieni Bēniņu no «Vienotības».
Pagājis jau mēnesis, kopš Tukuma novada domē spēku samērs ir apmetis kūleni, un tie, kas bija mazākumā, tagad ir vairākumā, bet tie, kas lepojās ar vairākumu, tagad mēģina iejusties iedzinējos jeb opozicionāru ādā. Nu viss gluži kā Bībelē – ”kas bija tie pirmie, tie…”.
Visu šo apkures sezonu Slampes iedzīvotāji sūdzas ne tikai par siltajai ziemai nepiemēroti augstajiem apkures rēķiniem, bet arī par to, ka reāli siltuma te vienai, te otrai mājai nemaz nav.
SIA «Komunālserviss TILDe» vadītājs Aldis Siliņš telefonsarunā atzina, ka ne vien iedzīvotāji, bet arī uzņēmums ir šīs situācijas ķīlnieks: “Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs ir siltuma iepircējs un līdz ar to atbildīgs par šo problēmu, lai gan siltuma ražotājs ir SIA «Tukums REN», un tieši tāpēc šobrīd neredzu situācijai risinājumu. Varu tikai atzīt, ka ar šo siltuma jautājumu, par ko Slampes iedzīvotājiem ir tik ļoti daudz jautājumu un iebildumu, ir ļoti lielas problēmas.
Tukuma novada domes preses konferencē 20. janvārī interesējāmies, kāpēc domē darbā pieņemts jauns sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Tomels. Jau rakstījām, ka 16. janvārī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs pats personīgi ierādīja J. Tomelam darba kabinetu un «NTZ» stāstīja, ka ir pieņēmis darbā preses sekretāru, minot arī, ka bijusi tāda vakance…Tā kā līdz šim domē bija spēkā Tukuma novada pašvaldības nolikumā noteiktā kārtība, ka darbiniekus pieņem darbā izpilddirektors, interesējāmies, kāpēc šī kārtība mainīta un kāpēc domes priekšsēdētājs pats nevar runāt ar presi par aktualitātēm pašvaldībā.
Veselības aprūpes nozare bija viena no tām, kas tieši nepietiekamā finansējuma dēļ aizvadītā gada nogalē piedzīvoja trauksmainus mirkļus. Tieši šajā jomā šogad tiek solītas reformas un dažādas pārmaiņas. Par to, ko šobrīd var piedāvāt SIA «Tukuma slimnīca» un ko ne, runājām ar valdes priekšsēdētāju Dzintru Rabkeviču.
2019. gadā Tukuma novada dome izsludināja vairākus konkursus, kuri noslēdzās jau šī gada sākumā. To vidū arī ilgi gaidītā Brīvības laukuma 8. nama jumta nomaiņa un Tukuma novada sociālā dienesta ēkas pārbūves tehniskā projekta izstrāde.
No šī gada janvāra katru mēnesi SIA «Jauntukums», iekasējot papildu maksu par dzīvokli, sāks veidot uzkrājumu daudzdzīvokļu māju kapitālajiem remontiem. Kā skaidroja SIA «Jauntukums» valdes locekle Diāna Bahmate, līdz šim Jauntukuma mikrorajona daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs veicis vien ikdienas apsaimniekošanu un avāriju novēršanu, par ko visu māju iedzīvotāji vienādi maksājuši 43 centus par apdzīvojamās platības kvadrātmetru: “Šī maksa nav mainījusies no 2003. gada, lai gan izmaksas šo gadu laikā, ieskaitot minimālo darba algu, ir vairākkārt pieaugušas. Tāpēc no šī gada esam iecerējuši veidot uzkrājumu katrai mājai konkrētiem darbiem atbilstoši mūsu izveidotajam kapitālo remontu plānam. Pēc šī plāna izdevumi ir sadalīti uz trim gadiem.”
Ne reizi vien dzirdēti izteikumi par to, ka – ja neesi sociālajos tīklos, tevis nav.
Laikraksta lasītāja Maija Strautiņa mudināja mūs sazināties ar SIA «Tukuma auto» un noskaidrot, kad uzņēmums sāks strādāt sabiedrības labā un uzlabos autoostas sniegtos pakalpojumus. Ar lasītājas vēstuli iepazīstinājām SIA «Tukuma auto» izpilddirektoru Rolandu Melderi.
8. janvārī 9.00 no rīta tika sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā nepiedalījās deputāts Jānis Rosickis un kuru vadīja domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns.
Šodien, 7. janvārī, pareizticīgie Latvijā un daudzviet pasaulē sagaida Ziemassvētkus – Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus piedzimšanu.
No šī gada 1. janvāra tiem iedzīvotājiem, kas dzīvokli īrē no pašvaldības, ir jārēķinās ar lielāku maksājumu – ar lielāku domes noteikto peļņas daļu. Līdz šim noteikto 0,04, 0,06 vai 0,08 eiro/m² (atkarībā no labiekārtotības pakāpes) vietā šogad iedzīvotājiem būs jāmaksā 0,80 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,97 eiro/m²) – par labiekārtotu dzīvojamo telpu (ūdensvads, kanalizācija, centrālā apkure); 0,60 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,73 eiro/m²) – par daļēji labiekārtotu dzīvojamo telpu (ūdensvads un/vai kanalizācija, malkas apkure); 0,40 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,48 eiro/m²) – par dzīvojamo telpu bez ērtībām.
