Manas ciešanas nekad nebeigsies, tās ir mūžīgas – kā zvaigžņu ceļš…
Šosvētdien, 14. jūnijā, visā Latvijā pieminēsim komunistiskā genocīda upurus, kuru dzīves traģiska pavērsiena punktā nolika 1941. gada represijas. Viņi bija spiesti samierināties ar to, ka vairumam cerību un sapņu tika pārvilkta trekna svītra, dažiem – uz mūžīgiem laikiem. Kopš šī – Latvijas iedzīvotājiem pirmā – izsūtījuma pagājuši 79 gadi, un maz ir to, kas tolaik piedzīvoto spētu vēl šodien izstāstīt… Bet dzirdot šos stāstus, nav šaubu – ar bērna acīm pieredzētais ļaužu sirdīs, prātos un dvēselēs ir iegulis dziļi jo dziļi…