13. februārī, kad Tukuma pilsētas domes vadība tikās ar uzņēmējiem, Tukuma pilsētas Izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Smirnova pastāstīja, ka Tukuma svētki, kas šogad norisināsies 14. gadu, notiks no 18. līdz 20. jūlijam. Devīze – «Uz Tukumu pēc smukuma».
Lai līdzīgi kā Rīgā un citās pilsētās, luksofors būtu ne vien labi redzams, bet arī dzirdams, 16. februārī luksoforiem Tukumā, Raudas un Kurzemes ielas un Meža un Pasta ielas krustojumos, pievienos skaņas signālu. Tas darbosies brīdī, kad gājējam būs ļauts pāriet ielu. Tukuma pilsētas domes komunālinženiere Leonarda Koršunova skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts atbilstoši Neredzīgo biedrības biedru un citu pilsētas iedzīvotāju iesniegumam. Darbus veiks firma «Eismas», domei tas izmaksās nepilnus Ls 1 000.
Domes attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda un projektu direktore Zane Siliņa 13. februārī, tiekoties ar uzņēmējiem, informēja par pilsētā īstenojamajiem un plānotajiem projektiem.
13. februāra pēcpusdienā uz otro tikšanos pulcējās uzņēmēji un domes administrācija un vadība. Tikšanās laikā apsprieda ziedojumu vākšanas akciju skulptūras «Tukuma Katrīna» izveidošanai.
5. februārī notika Tukuma pilsētas domes būvvaldes sēde, kurā izskatīja gan skiču projektus, gan būvniecības pieteikumus. Par pieņemtajiem lēmumiem pastāstīja Tukuma domes galvenā arhitekte Iveta Vistapole.
Šodien, 14. februārī, rajona padomes aģentūras «Tukuma slimnīca» zālē ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Kurzemes nodaļas līgumu daļas vecāko speciālistu Āri Pētersonu tikās Tukuma rajona mediķi, tostarp feldšerpunktu darbinieki, ģimenes ārsti, slimnīcas un poliklīnikas ārsti, māsas un darbinieki, kā arī pašvaldību vadītāji. Nopietnākā problēma, par ko tika diskutēts, – feldšerpunktu pakāpeniska likvidēšana.
Šorīt pirms astoņiem no rīta Tukumā, Raudas un Pasta ielas aplī, ceļu satiksmes negadījuma dēļ izveidojās pamatīgs sastrēgums. Tā kā vienu transporta līdzekli no notikuma vietas aizveda vilcējs, mašīnu plūsma tika kavēta vēl vairāk. Tiesa, iespēju robežās satiksmi šajā vietā regulēja ceļu policijas darbinieki. Vaicāti, kas īsti noticis, policisti atzina, ka atgadījies sīks ceļu satiksmes negadījums.
Nedēļas sākumā kāda tukumniece no Celtnieku ielas aicināja žurnālistus apskatīties, kāda izskatās viņu teju vienīgā taciņa uz ārpasauli. Izrādās, – pēc pērnruden veiktajiem siltumtrases ierīkošanas un rakšanas darbiem nu jābrien pa dubļiem un ūdeni, jo citas iespējas, kā nokļūt līdz pilsētas centram, nemaz nav.
1. februārī Tukuma rajona padomes konferenču zālē pilsētas, novadu un pagastu sociālie darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji tikās ar Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču un priekšsēdētājas biedri Intu Feldmani. A. Barča stāstīja par tiem likumprojektiem, kurus komisija izvērtē, kā arī atbildēja uz jautājumiem par pensiju un pabalstu aprēķināšanu un iespējamajām izmaiņām šajā jomā, sociālo darbinieku atalgojuma problēmām un darba apjomu, invalīdu problēmām, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbu un citiem jautājumiem.
12. februārī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par sadārdzinājumu Kohēzijas fonda finansētajos vides projektos. Valdība nolēma apmaksāt 85% inflācijas radītā projekta izmaksu sadārdzinājuma. Projektā «Atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā» Tukums iesaistījies kopā ar Tukuma rajonu, Talsiem un Talsu rajonu un Jūrmalas pilsētu. Tukuma domes attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda stāstīja, ka inflācijas radītais sadārdzinājums šajā projektā ir Ls 3 500 000.
No vairākiem autovadītājiem esam dzirdējuši, ka pavisam bēdīgā stāvoklī Tukumā ir grantētā Pauzera ielas daļa – bedres milzīgas, turklāt no vienas vietas. Gan braucēji, gan gājēji norāda, ka tieši pēc Lielās ielas rekonstrukcijas radušās vislielākās problēmas, jo nevienam tā arī nav ienācis prātā sakārtot Pauzera ielu, kas rekonstrukcijas laikā kalpoja kā apbraucamais ceļš. Tā nu tas arī palicis – ar visām milzīgajām bedrēm.
7. februārī interešu izglītības metodiķes Angelikas Dembovskas darba kabinets bija rudenīgi bagāts ar kartupeļiem – zīmējumos, keramikā, kompozīcijās un figūrās. Tāda bija viena no 36. starptautiskā konkursa «Lidice» tēmām «Viss par kartupeļiem», kas guvusi vislielāko dalībnieku atsaucību. Otra tēma – «Pasaules valodas» – bija grūtāka, tāpēc tajā saņemts mazāk darbu.
